Visvairāk medaļu Olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis peldētājs MAIKLS FELPSS (Michael Phelps, dzimis 1985.gada 30. jūnijā, ASV), kurš 2004.gada Olimpiskajās spēlēs Atēnās, piedaloties astoņās disciplīnās, izcīnīja sešas zelta medaļas un divas bronzas medaļas, savukārt 2008.gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā, piedaloties astoņās disciplīnās, izcīnīja astoņas zelta medaļas, tādejādi kļūstot par visvairāk zelta medaļu ieguvēju divu Olimpisko spēļu laikā. Maiklam Felpsam pieder 28 Olimpiskās medaļas (ieskaitot 2016.gada Olimpiskās spēles Riodežaneiro).
Viens no visu laiku lieliskākajiem peldētājiem MARK SPITZ (dzimis 1950.gada 10.februārī, ASV) tika ierakstīs rekordu grāmatā, jo Minhenes Olimpiskajās spēlēs 1972.gadā izcīnīja septiņas zelta medaļas, katrā disciplīnā uzstādot pausaules rekordu. Uzstādītie rekordi netika pārpēti līdz brīdim, kad MAIKLS FELPSS 2008.gadā Pekinā izcīnīja astoņas zelta medaļas.
Astoņas zelta, divas sudraba un vienas bronzas medaļas ieguvējs METS BIONDI (Matt Biondi, dzimis 1965.gada 8.oktobrī, ASV) ir viens no peldētājiem apbalvotākajiem peldētajiem Olimpiskajās spēlēs, visvairāk medaļu izcīnī1jis 988.gada Olimpiskajās spēlēs Seulā - piecas zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu. , kurš Olimpisko spēļu vēsturē ir ieguvis visvairāk medaļu.
Divas zelta medaļas vienās Olimpiskajās spēlēs izcīnīja peldētāja REBEKA ADLINGTONE (Rebecca Adlington, dzimusi 1989.gada 17.februārī, Anglijā), viņa ir viena no piecām sieviešu peldētājām Olimpisko spēļu vēsturē, kura 2008.gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā izcīnījusi zelta medaļas 400m un 800m peldējumā.
Trīs no piecām izcīnītajām zelta medaļām, peldētājs JANS TORPS (Ian Thorpe,dzimis 1982.gada 13oktobrī, Austrālijā) izcīnīja savā dzimtajā pilsētā Sidnejā, kur norisinājas 2000.gada Olimpiskās spēles, nepakļaujoties spiedienienam no atbalstītāju pūļa. Sportista īpašais talants peldēšanā, garantēja viņam īpašu vietu sporta vēsturē.
Peldētaja JENNY THOMPSON (dzimusi 1973.gada 26.februārī, ASV) izcīnījusi divpadsmit medaļas, no kurām astoņas bijušas zelta. Izcīnītās Olimpiskās medaļas sportisti padarīja par vienu no veiksmīgākajām sievietēm - olimpietēm peldēšanā.
12 medaļas piecās Olimpiskajas spēlēs izcīnīja leģendārā Amerikas peldētāja DARA TORESA (dzimusi 1967.gada 15.aprīlī, ASV) ir viena no vecākajām olimpietēm, kura 41 gadu vecumā piedalījusies Olimpiskajās spēles 41 gadu vecumā.
Peldētaja JENNY THOMPSON (dzimusi 1973.gada 26.februārī, ASV) izcīnījusi divpadsmit medaļas, no kurām astoņas bijušas zelta. Izcīnītās Olimpiskās medaļas sportisti padarīja par vienu no veiksmīgākajām sievietēm - olimpietēm peldēšanā.
Par visu laiku lieliskāko nirēju tiek uzskatāms GREG LOUGANIS (dzimis 1960.gada 29.janvārī, ASV), kurš dominēja 10m lēcienā no platformas un 3m lēcienā no tramplīna, izcīnot zelta medaļas abās disciplīnās divās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas – 1984.gadā Losandželosā un 1988.gadā Seulā.
FU MINGXIA (dzimusi 1978.gada 16.augustā, Ķīnā) ir nirēja, kura 1992. gada Olimpiskajās spēlēs Barselonā piedalījās 13 gadu vecumā, iegūstot zelta medaļu, tādejādi kļūstot par jaunāko olimpieti, kura izcīnījusi Olimpisko medaļu.
Četrās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas zelta medaļas izcīnīja burātājs BENS EINSLIJS (Ben Ainslie, dzimis 1977.gada 5.februārī, Anglijā), viņš ir visu laiku panākumiem bagātākais burātājs Olimpisko spēļu vēsturē, izcīnot sudrabu 1996.gadā Atlantā un zeltu 2000.gadā Sidnejā, 2004.gadā Atēnās, 2008.gadā Pekinā.
MATTHEW PINSENT (dzimis 1970.gada 10.oktobrī, Anglijā) ar savu airēšanas parteneri STĪVU REDGREIVU (Steve Redgrave,dzimis 1962.gada 23.martā, Anglijā) vienmēr tiks uzskatīti par lieliskākākajiem parteneriem airēšanā, taču savas četras zelta medaļas četrās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas Matthew Pinset izcīnīja ar citiem partneriem.
Piecas zelta medaļas piecās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas izcīnīja airētājs STĪVS REDGREIVS (Steve Redgrave,dzimis 1962.gada 23.martā, Anglijā), kļūstot par visu laiku lieliskākajiem olimpiešiem – airētājiem un kura izcilā sportista karjera ilga gandrīz 20 gadus, kopš 1984.gada Olimpiskajām spēlēm Losandželosā līdz 2000.gada Olimpiskajām spēlēm Sidnejā.
Piecas zelta medaļas piecās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas izcīnīja airētājs STĪVS REDGREIVS (Steve Redgrave,dzimis 1962.gada 23.martā, Anglijā), kļūstot par visu laiku lieliskākajiem olimpiešiem – airētājiem un kura izcilā sportista karjera ilga gandrīz 20 gadus, kopš 1984.gada Olimpiskajām spēlēm Losandželosā līdz 2000.gada Olimpiskajām spēlēm Sidnejā.
Sešās Olimpiskajās spēlēs astoņas zelta un četras sudraba medaļas izcīnījusi BIRIGITA FIŠERE (Birgit Fischer, dzimusi 1962.gada 25.februārī, Vācijā), viņa ir uzskatāma par visu laiku lieliskākajām smaiļotājām. Pirmo zelta medaļu vieniniekos smaiļotāja izcīnīja 1980.gadā Maskavā un pēdējo zelta medaļu četriniekos un sudraba medaļu divniekos 2004.gadā Atēnās.
ELISABETE OLENIUC – LIPA (dzimusi 1964.gadā 26.oktobrī, Rumānijā) ir akadēmiskā airētāja, kas ieguvi medaļas sešās Olimpiskajās spēlēs (1984., 1988., 1992., 1996., 2000., 2004.gadā) un vienīgā airētāja, kas zelta medaļas ieguvusi 20 gadu laika periodā.
Četrās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas (no 1948.gada līdz 1960.gadam) sešas zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu kanoe airēšanā izcīnīja sprinteris GĒRTS FREDRIKSONS (Gert Fredrikson, dzimis 1919.gada 21.novembrī) ar iesauku “Kaijaka karalis”, jo tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem kanoe airētājiem. Romas Olimpiskajās spēlēs 1960.gadā bronzu izcīnīja vieniniekos un zeltu divniekos.
TORBEN GRAEL (dzimis 1960.gada 22.jūlijā, Brazīlijā) ar iesauku “Turbīna” ir izcīnījis vairāk medaļu kā jebkurš cits burātājs pasaulē un jebkurš cits brazīļu olimpietis jebkurā sporta veidā, izcīnot divas zelta medaļas 1996.gadā Atlantā un 2l004.gadā Atēnās, sudraba medaļu 1984.gadā Losandželosā, un bronzas medaļas 1988.gadā Seulā un 2000.gadā Sidnejā.
Neapšaubāmi visu laiku lieliskākā olimpiete, kura izcīnījusi astoņpadsmit Olimpiskās medaļas starp 1956.gada Olimpiskajās spēlēs Melburnā un 1964.gada Olimpiskajām spēlēm Tokijā, ir vingrotāja LARISA LATIŅINA (Larissa Latynina, dzimusi 1934.gada 27.decembrī, Ukrainā). Olimpiete ir vienīgā sieviešu atlēte, kura ieguvusi deviņas zelta medaļas un kurai pieder rekords par visvairāk iegūtajām individuālajām medaļām Olimpiskajā vēsturē.
Trijās Olimpiskajās spēlēs 15 Olimpiskās medaļas ieguvējs vingrotājs NIKOLAJS ANDRIANOVS (Nikolai Andrianov, dzimis 1952.gada 14 oktobrī, Krievijā). Piedalījies 1972.gada Minhenes, 1976.gada Montreālas un 1980.gada Maskavas Olimpiskajās spēlēs.
BORIS SHAKHLIN (dzimis 1932.gada 27.janvārī, Krievijā) zināms arī kā „Dzelzs vīrs” tiek uzskatīts par vienu no labākajiem vingrotājiem Olimpiskajās spēlēs, kurš savas neaizmirtamās karjeras laikā izcīnījas 13 Olimpiskās medaļas.
Visu laiku veiksmīgākais vingrotājs SAVAO KATO (Sawao Kato, dzimis 1946.gada 11.oktobrī, Japānā) izcīnījis divpadsmit Olimpiskās medaļas, no kurām astoņas bija zelta medaļas, trīs sudraba medaļas un viena bronzas medaļa. Nav jautājumu, ka viņš ir viens no labākajiem olimpiešiem Japānā un ir viens no deviņiem olimpiešiem, kurš izcīnijis astoņas vai vairāk zelta medaļu.
ALEKSEJA ŅEMOVA (Alexei Nemov, dzimis 1976.gada 28.maijā, Krievijā) divapdmit izcīnītas medaļas 1996.gada Atlantas un 2000.gada Sidnejas Olimpiskajās spēlēs pierāda, ka viņš ir bijis Olimpiskais varonis.
Divās Olimpiskajās spēlēs piecas uzvaras izcīnīja NADJA KOMENEČI (Nadia Comaneci, dzimusi 1961.gada 12.novembrī, Rumānijā), kļūstot pa pirmo sporta vingrotāju, kura no tiesnešiem ieguvusi maksimālo vērtējumu 1976.gada Olimpiskajās spēlēs Monreālā.
OLGA KORBUTA (Olga Korbut, dzimusi 1955.gada 16.maijā, Baltkrievijā) ir viena no visu laiku slavenākajām un svarīgakajām vingrotājām, kura ar saviem panākumiem mainījusi sporta veida būtību, izcīnot vietu milijons atbalstītāju sirdīs 1972.gada Olimpiskajās spēlēs Minhenē, radot lielu mēdiju uzmanību, kura līdz tam laikam nekad nebija bijusi.
Trīspadmit Olimpisko medaļu savā divdesmitčetru gadu Olimpiskajā karjerā izcīnījis paukotājs EDOARDO MANDŽAROTI (Edoardo Mangiarotti, dzimis 1919.gada 7.aprīlī, Itālijā), kurš tiek uzskatīts par apbalvotākājiem paukotājiem sporta vēsturē, piedaloties gan individuālajās, gan komandu disciplīnās, izcīnot sešas zelta, piecas sudraba un divas bronzas medaļas.
Viena no četram sievietēm, kura izcīnījusi zelta medaļas trijās Olmpiskajās spēles pēc kārta ir paukotāja VALENTĪNA VECALI (Valentina Vezzali, dzimusi 1974.gada 14.februarī, Itālijā).
Labu reputāciju un atpazīstamību sabiedrībā paukotājs STANISLAV POZDNYAKOV (dzimis 1973.gada 27.septembrī, Krievijā) ieguva, pateicoties vairākiem izcīnītajiem individuālajiem zeltiem, kā arī pateicoties 4 Olimpiskajiem zeltiem.
MUHAMEDS ALI dzimtajā vārdā KASIUSS KLEJS (Cassius Clay, dzimis 1942.gada 17.janvārī, ASV) tiek uzskatīts par visu laiku lieliskāko bokseri sporta vēsturē, kurš savā sporta karjerā ir aizvadījis 61 cīņu – 56 uzvaras un 5 sakāves, kā arī izcīnījis zelta medaļu 1960.gada Olimpiskajās spēlēs Romā.
TEOFILO STĪVENSONS (Teofilo Stevenson, dzimis 1952.gada 23.maijā, Kuba) ir viens no lieliskākajiem smagsvara bokseriem, kurš trīs zelta medaļas izcīnīja trijās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas, 1972.gadā Minhenē, 1976.gadā Monreālā un 1980.gada Maskavā.
Viens no četriem cīkstoņiem, kurš izcīnījis trīs zelta medalas bijis ALEKSANDRS KAREĻINS (Aleksandr Karelin, dzimis 1967.gada 19.septembrī, Krievijā), kura vārdu raksturoja vairāki prestiži tituli, viņš savā valstī, Krievijā, tika dēvēts par Krievijas federācijas varoni.
Pirmais olimpietis – džudaists TADAHIRO NOMURA (dzimis 1974.gada 10.decembrī, Japāna), kurš trīs zelta medaļas izcīnījis trijās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas, 1996.gadā Atlantā, 2000.gadā Sidnejā un 2004.gadā Atēnās.
RYOKO TANI
22 gadu vecumā pirmo bronzas medaļu Olimpiskajās spēlēs 1992.gadā Barselonā izcīnīja džudists DAVID DOUILLET (dzimis 1969.gada 17.februārī, Francijā), kurš par smagsvara džudistu bija gatavs kļūt jau 11 gadu vecumā, kad viņa auguma garums bija 1,8m un svars 80kg. Pēc tam divās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas, 1996.gadā un 2000.gadā, džudists izcīnīja zeltas medaļas.
Piecās Olimpiskajās spēlēs piecas zelta medaļas izcīnījis paralimpietis ARNOLDS BOLDTS (Arnlond Boldt, dzimis 1957.gadā 16.septembrī, Kanādā), 1976., 1980.gadā uzvarējis augstlēkšanā un tāllēkšanā, 1984. gadā augstlēkšanā, 1988. gadā tāllēkšanā un augstlēkšanā, 1992. gadā augstlēkšanā.
2008.gada Paralimpisko spēļu laikā četras (no piecām izcīnītajām) zelta medaļas izcīnīja treka riteņbraucējs DARREN KENNY (dzimis 1970.gada 17.martā, Anglijā), pēc šīm spēlēm tika pasludināts par visu laiku lieliskāko paraolimpisko riteņbraucēju.
Trijās Paralimpiskajās spēlēs pēc kārta deviņas zelta medaļas izcīnīja jātnieku sporta pārstāvis LEE PEARSON (dzimis 1974.gada 4.februārī, Anglijā), kurš ticis dēvets par nepārspējamo jāšanas sporta karali.
Astoņdesmit pasaules rekordu savā svarcelšanas karjerā un divas zelta medaļas ieguvējs 1972.gadā Minhenē un 1976.gadā Montreālā VASILIJS ALEKSEJEVS (Vasily Alekseyev, dzimis 1942.gadā 7.janvārī, Krievijā) ir lieliskākais super – smagsvara svarcelšanas gigants vēsturē.
Četras zelta medaļu ieguvēja EVELYN ASHFORD (dzimusi 1957.gada 15.aprīli) ir vieglatlēte, kura 1984.gada Olimpiskajās spēlēs Losandželosā uzstādīja Olimpisko rekordu 100m sprintā, noskrienot to mazāk nekā 11 sekundēs, kā arī iegūstot uzvaru 4 x 100m stafetēs trīs Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas – 1984.gadā, 1988.gadā Seulā un 1992.gadā Barselonā.
Trijās Olimpiskajās spēlēs pēc kārta trīs zelta medaļas izcīnīja svarcēlājs NAIM SULEYMANOGLU (dzimis 1967.gada 23.janvārī, Bulgārijā), kurš tika uzskatīts par vienu no spēcīgakajiem svarcēlājiem, kāds jebkad ir bijis.
Viens no četriem olimpiešiem, kurš izcīnijis deviņas zelta medaļas ir KARLS LUĪSS (Carl Lewis, dzimis 1961.gada 1.jūlijā, ASV), uzstādītais rekords Losandželosas spēlēs 1984.gadā, izcīnot uzvaru divās disciplīnās – 100m un 200m sprinta distancēs, rekords tika pārspēts 2008.gadā, kad Usains Bolts izcīnīja uzvaru 100m un 200m sprintā vienās Olimpiskajās spēlēs.
2008.gadā Pekinas Olimpiskajās spēlēs trīs zelta medaļas ieguvējs USEINS BOLTS (Usain Bolt, dzimis 1986.gada 21.augustā, Jamaikā) ir jamaikiešu vieglatlēts - sprinteris, kurš laboja 1984.gadā uzstādītos rekordus 100m un 200m sprinta distancēs.
Vienās Olimpiskajās spēlēs četru zeltu medaļu ieguvēja FANIJA BLANKERSA – KOEN (Fanny Blankers-Koen, dzimusi 1918.gada 26.aprīli, Nīderlandē) ir pirmā un vienīgā sieviete, kura 1948. gada Olimpiskajās spēlēs Londonā. Ieguvusi zelta medaļas četrās disciplīnās – 100m un 200m sprintā, 80m barjerskrējienā un 4x100m stafetē.
Vienās Olimpiskajās spēlēs četru zeltu medaļu ieguvēja FANIJA BLANKERSA – KOEN (Fanny Blankers-Koen, dzimusi 1918.gada 26.aprīli, Nīderlandē) ir pirmā un vienīgā sieviete, kura 1948. gada Olimpiskajās spēlēs Londonā. Ieguvusi zelta medaļas četrās disciplīnās – 100m un 200m sprintā, 80m barjerskrējienā un 4x100m stafetē.
Četras zelta medaļu ieguvēja EVELYN ASHFORD (dzimusi 1957.gada 15.aprīli) ir vieglatlēte, kura 1984.gada Olimpiskajās spēlēs Losandželosā uzstādīja Olimpisko rekordu 100m sprintā, noskrienot to mazāk nekā 11 sekundēs, kā arī iegūstot uzvaru 4 x 100m stafetēs trīs Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas – 1984.gadā, 1988.gadā Seulā un 1992.gadā Barselonā.
Pirmais sprinteris, kurš vienās Olimpiskajās spēlēs izcīnījis zelta medaļas 200m un 400m distancēs MAIKS DŽONSONS (Michael Johnson, dzimis 1967.gada 13.septembrī, ASV) tika uzskatīts kā viens no lieliskākajiem vieglatlētiem, kāds jebkad zināms, kā arī lieliskākais 400m sprinta skrējējs.
Vienās Olimpiskajās spēlēs trīs uzvaras izcīnīja VALERIE BRISCO – HOOKS (dzimusi 1960.gada 6.jūlijā, ASV), kļūstot par pirmo abu dzimumu vieglatlēti, kas uzvaru izcīnīja 200m, 400m distancēs un 4x100m distancē.
Trīs zelta medaļas 1956.gada Olimpiskajās spēlēs Melburnā un vienu zelta medaļu 1964.gadā Tokijā izcīnīja vieglatlēte – sprintere BETTY CUTHBERT (dzimusi 1938.gada 20. aprīlī, Austrālijā), pēc viņas sasniegumiem 1956.gadā olimpiete ieguva iesauku “Zelta meitene”.
Jamaikā dzimusī zvaigzne un Slovēnijai slavu nesošā 200m skrējēja MERLĪNA OTIJA (Merlene Ottey, dzimusi 1960.gada 10.maijā, Jamaikā) savā Olimpiskajā sporta karjerā izcīnijusi 9 Olimpiskās medaļas.
SEBASTJANS KO (Sebastian Coe, dzimis 1956.gada 29.septembrī, Anglijā) savā vieglatlēta karjeras laikā bijis vidējo distanču skrējējs, kurš piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs 1980.gadā Maskavā un 1984.gadā Losandželosā, abos gados izcīnot zelta medaļas 1,500 m distancē un sudraba medaļas 800m distancē.
HIŠĀMS EL GERŪDŽS (Hicham El – Guerrouj, dzimis 1974.gada 14.septembrī, Marokā) ir vidējo un garo distanču skrējējs, kuram pieder pasaules rekordi 1,500m un 2000m distances skrējienā stadionā. 2004.gada Olimpiskajās spēlēs Atēnās viņš ieguva savu pirmo olimpisko zelta medaļu, pārspējot Bernardu Lagatu (Bernard Lagat) par 0,12 sekundēm 1,500m skrējienā, kā arī zeltu 5,000m skrējienā, distanci noskrienot 13min un 14,39 sekundēs.
Trīs zelta medaļas 1956.gada Olimpiskajās spēlēs Melburnā un vienu zelta medaļu 1964.gadā Tokijā izcīnīja vieglatlēte – sprintere BETTY CUTHBERT (dzimusi 1938.gada 20. aprīlī, Austrālijā), pēc viņas sasniegumiem 1956.gadā olimpiete ieguva iesauku “Zelta meitene”.
MARIE - JOSE PEREC (dzimusi 1968.gada 9.maijā, Gvadalupē) ir pirmā vieglatēte, kura izcīnījusi zelta medaļau 400m distancē 1992.gada Olimpiskajās spēlēs Barselonā, kā arī spējusi vienās Olimpiskajās spēlēs izcīnīt uzvaru gan 200m, gan 400m distancē 1996.gada spēlēs Atlantā.
Jamaikā dzimusī zvaigzne un Slovēnijai slavu nesošā 200m skrējēja MERLĪNA OTIJA (Merlene Ottey, dzimusi 1960.gada 10.maijā, Jamaikā) savā Olimpiskajā sporta karjerā izcīnijusi 9 Olimpiskās medaļas.
HIŠĀMS EL GERŪDŽS (Hicham El – Guerrouj, dzimis 1974.gada 14.septembrī, Marokā) ir vidējo un garo distanču skrējējs, kuram pieder pasaules rekordi 1,500m un 2000m distances skrējienā stadionā. 2004.gada Olimpiskajās spēlēs Atēnās viņš ieguva savu pirmo olimpisko zelta medaļu, pārspējot Bernardu Lagatu (Bernard Lagat) par 0,12 sekundēm 1,500m skrējienā, kā arī zeltu 5,000m skrējienā, distanci noskrienot 13min un 14,39 sekundēs.
PĀVO NURMI (Paavo Nurmi, dzimis 1897.gadā, Somijā) bija viens no labākajiem vidējo un garo distanču skrējējiem viņa paaudzē, izcīnot deviņas zelta medaļas un trīs sudraba medaļas trijās Olimpiskajās spēlēs 1920.gadā Antverpenē, 1924.gadā Parīzē un 1928.gadā Amsterdamā.
Savas karjeras laikā 27 pasaules rekordus labojis un divas zelta medaļas,1996.gadā Atlantā un 200.gadā Sidnejā, 10,000m distancē izcīnījis garo distanču skrējējs HAILE GEBRSELASSIE (dzimis 1973.gada 18.aprīlī, Etiopijā), tiekot dēvētam par visu laiku vienu no lieliskākajiem distanču skrējējiem.
Septiņas olimpiskās medaļas trijās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas izcīnīja vieglatlēte SHIRLEY STRICKLAND (dzimusi 1925.gada 18.jūlijā, Austrālijā), uzstādot rekordu par visvairāk izcīnītajām medaļām vieglatlētikas disciplīnās, rekords palika nepārspets līdz 2000.gada Olimpiskajām spēlēm Sidnejā.
Septiņas olimpiskās medaļas trijās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas izcīnīja vieglatlēte SHIRLEY STRICKLAND (dzimusi 1925.gada 18.jūlijā, Austrālijā), uzstādot rekordu par visvairāk izcīnītajām medaļām vieglatlētikas disciplīnās, rekords palika nepārspets līdz 2000.gada Olimpiskajām spēlēm Sidnejā.
VILMA RŪDOLFA (Wilma Rudolph, dzimusi 1940.gada 23.jūnijā, ASV) ar izcīnītajām trīs Olimpiskajām zelta medaļām 1960.gadā Romā ne tikai kļuva par Olimpisko čempionāti, bet iedvesmoja arī citus sportistus sekot viņas pēdās. Viņas stāsts sportā ir ļoti emocionāls un iedvesmojošs.
Neapšaubami viena no daudspējīgākajām sprinterēm Amerikā ir GWEN TORRENCE (dzimusi 1965.gada 12.jūnijām, ASV), kura izcīnījusi Olimpiskās medaļas 3 sprinta disciplīnas.
Vienās Olimpiskajās spēlēs divas zelta medaļas 34 gadu vecumā izcīnīja KELLY HOLMES (dzimusi 1970.gadā 19.aprīlī, Anglijā), kļūstot par labāko piemēru jaunākajiem atlētiem, pamudinot vienmēr ticēt saviem sapņiem un, ka nav svarīgi, cik daudz šķēršļu ir priekšā, lai sapņi piepildītos.
1992.gada Olimpiskajās spēlēs divas zelta un vienu sudraba medaļas izcīnīja VALĒRIJS BORZOVS (Valery Borzov, dzimis 1949.gada 20.oktobrī, Ukrainā), četrus gadus vēlāk 1976.gada Olimpiskajās spēlēs Monreālā, taču sportists savainojuma dēļ nevarēja piedalīties nākamajās spēlēs, tāpēc vairāk savu uzmanību pievērsa politikai, kļūstot par pirmo Ukrainas Olimpiskās komitejas prezidentu.
DŽESE OUENSS (James ‘Jesse’ Owens,, dzimis 1913.gada 12.septembrī, ASV) bija visu laiku lieliskākais vieglatlēts, izcīnot 1936.gada Olimpiskajās spēlēs Berlīnē četras zelta medaļas četrās vieglatlētikas disciplīnās, trijās disciplīnās uzstādot jaunus pasaules rekordus.
Vidējo un garo distanču skrējejs PETER SNELL (dzimis 1938.gada 17.decembrī) neizmēramu lielu degsmi savā olimpiskajā vēstruē izcīnījis trīs zelta medaļas.
Astoņas Olimpiskās medaļas no kurām piecas bijušas zelta izcīnīja garo distanču skrējējs VILLE RITOLA (dzimis 1896.gada 18.janvārī, Somijā). 1924.gada Olimpiskajās spēlēs sasniegtie rezultāti bija neaptverami, jo sportists izcīnīja zeltu 4 disciplīnās un sudrabu 2 disciplīnās.
Divās Olimpiskajās spēlēs pēc kārta divas zelta medaļas izcīnīja garo distanču skrējējs LASE VIRENS (Lasse Viren, dzimis 1949.gada 22.jūlijā, Somijā), skrējējs uzvaras izcīnījis 10000m un 5000m distancēs.
Garo distanču skrējēja ALAI MIMOUN (dzimis 1921.gada 1.janvāri, Alžīrījā) izcīnītās trīs sudraba un viena zelta medaļa palīdzēja viņam iegūt vietu Olimpisko spēļu līdzjūtēju sirdīs. Savu sporta karjeru garajās distancēs sportists pabeidza ar izcīnīto zelta medaļu maratona distancē 1956.gada Olimpiskajās spēlēs Melnburnā.
ABEBE BIKILA (dzimis 1932.gada 7.augustā, Etiopijā) tiek uzskatīts par lieliskāko maratona skrējēju, izcīno divas zelta medaļas – 1960.gadā Romā, kurā maratona distanci veica bez apaviem un 1964.gadā Tokijā.
.jpg)
Viens no slavenākajiem sportistiem, kurš izcēlās ar savu daudzpusību Olimpiskajās spēlēs bija ROBERTS ‘BOBS’ GARETS (Robert ‘Bob’ Garrett, dzimis 1875.gadā 24.maijā, ASV). 1896.gada Olimpiskajās spēlēs divas zelta medaļas izcīnīja mešanas disciplīnās un divas sudraba medaļas lekšanas disciplīnās.
Pirmajās īstenajās Olimpisko spēļu pieccīņas un desmitcīņas sacensības dominēja vieglatlēts DŽIMS TORPS (Jim Thorpe, dzimis 1888.gada 28.maijā, ASV), izcīnotdivas zelta medaļas, taču gadu vēlāk viņam atņēma medaļas, jo tika atklāts, ka viņš spēlēja pusprofesionālā beisbola komandā.
Viens no veiksmīgākajiem olimpiešiem REJS EVRIJS (Ray Ewry, dzimis 1873.gada 14.oktobrī, ASV) laika posmā no 1900.gada līdz 1908.gadam izcīnīja astoņas zelta medaļas, startējot trīs lēkšanas disciplīnās – augstlēkšanā, tāllēkšanā un trīsoļlēkšanā.
Garo distanču skrējēja ALAI MIMOUN (dzimis 1921.gada 1.janvāri, Alžīrījā) izcīnītās trīs sudraba un viena zelta medaļa palīdzēja viņam iegūt vietu Olimpisko spēļu līdzjūtēju sirdīs. Savu sporta karjeru garajās distancēs sportists pabeidza ar izcīnīto zelta medaļu maratona distancē 1956.gada Olimpiskajās spēlēs Melnburnā.
ABEBE BIKILA (dzimis 1932.gada 7.augustā, Etiopijā) tiek uzskatīts par lieliskāko maratona skrējēju, izcīno divas zelta medaļas – 1960.gadā Romā, kurā maratona distanci veica bez apaviem un 1964.gadā Tokijā.
EMILS ZĀTOPEKS (Emil Zatopek, dzimis1922.gada 19.septembrī, Čehu Republikā) ir viens no varenākajiem olimpiešiem, izcīnot piecas olimpiskās medaļas, uzvarot 5000m un 10000m distancēs, kā arī marotanā, kaut gan sportists iepriekš savā sporta karjerā nebija skrējis tik garu distanci.
Viens no pirmajiem Kenijas atlētiem, kurš turpināja uzstādīt jaunus rekordus vidēju un garo distanču skrējienos bijis KIPČOGE KEINO (Kipchoge ‘Kip’ Keino, dzimis 1940.gada 17.janvārī, Kenijā), kurš izcīnīja titulus visās distancēs no 1,500m līdz 10000m, ieskaitot divas Olimpiskās zelta medaļas Meksikas pilsētā 1968.gadā un 1972.gadā Minhenē.ELS ORTERS (Al Oerter, dzimis 1936.gada 19.septembrī, ASV) bijis diska metējs, kurš piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs (1956., 1960., 1964., 1968.gadā), katru gadu uzstādot savā disciplīnā jaunu rekordu. Pirms 1980.gada olimpiskajām spēlēm sportists uzstādīja savu personisko rekordu diska mešanā – 69,46m, taču savu piekto medaļu sportists neizcīnīja.
Viens no slavenākajiem sportistiem, kurš izcēlās ar savu daudzpusību Olimpiskajās spēlēs bija ROBERTS ‘BOBS’ GARETS (Robert ‘Bob’ Garrett, dzimis 1875.gadā 24.maijā, ASV). 1896.gada Olimpiskajās spēlēs divas zelta medaļas izcīnīja mešanas disciplīnās un divas sudraba medaļas lekšanas disciplīnās.
JANS ŽELEZNIJS (Jan Zelezny, dzimis 1966.gada 16.jūnijā, Čehu Republikā) iespējams ir viens no slavenākajiem šķēpa metējiem ar vislielākajiem sasniegumiem, savā 20 gadu sporta karjēra, izcīnot 3 zelta medaļas.
1968.gada Olimpiskajās spēles vieglatlēts – augstlēcējs DIKS FOSBERIJS (Dick Fosbury, dzimis 1947.gada 6.martā, ASV) izcīnīja zelta medaļu augstlēkšanā ar rezultātu 2,24m, piezemējoties augstlēkšanas paklājos pilnīgi citā stilā, kurš mūsdienās tiek dēvēts par “Fosberija Flopu” un šī lekšanas tehnika ir ļoti populāra.
Pirmajās īstenajās Olimpisko spēļu pieccīņas un desmitcīņas sacensības dominēja vieglatlēts DŽIMS TORPS (Jim Thorpe, dzimis 1888.gada 28.maijā, ASV), izcīnotdivas zelta medaļas, taču gadu vēlāk viņam atņēma medaļas, jo tika atklāts, ka viņš spēlēja pusprofesionālā beisbola komandā.
Viens no veiksmīgākajiem olimpiešiem REJS EVRIJS (Ray Ewry, dzimis 1873.gada 14.oktobrī, ASV) laika posmā no 1900.gada līdz 1908.gadam izcīnīja astoņas zelta medaļas, startējot trīs lēkšanas disciplīnās – augstlēkšanā, tāllēkšanā un trīsoļlēkšanā.
Bijušais amerikāņu vieglatlēts BOBS BĪMONS (Bob Beamon, dzimis 1946.gada 29.augustā, ASV) 1968.gada Olimpiskajās spēlēs Meksikas pilsētā uzstādīja rekordu tāllēkšanā, aizlecot 8,90m, rekords palika nepārspēts līdz 1991.gadam – 23 gadus.
Pirmā amerikāniete, kura tāllēkšanā izcinījusi zelta medaļu DŽEKIJA DŽOINERE – KERSIJA (Jackie Joyner-Kersee, dzimusi 1962.gada 3.martā, ASV) bijusi viena no labākajām vieglatlētēm sporta vēsturē, kā arī bijusi pirmā septiņcīniece, kura divās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas izcīnija uzvaru – 1988.gadā Seulā un 1992.gadā Barselonā.
Daudzi KAROLĪNU KLIFTU(Carolina Kluft, dzimusi 1983.gada 2.februārī, Zviedrijā) uzskatīja par septiņcīņas karalieni ne tikai tāpēc, ka vieglatēte izcīnījusi zelta medaļu 2004.gada Olimpiskajās spēlēs Atēnās, bet arī netika pārspeta 22 septiņcīņās un pieccīņās līdz brīdim, kad vairāk uzmanību sāka koncentrēt uz divām vieglatlētikas disciplīnām – tāllēkšanu un trīsollēkšanu.
Vienās Olimpiskajās spēlēs četras zelta medaļas izcīnīja vieglatlēts ALVIN ‘AL’ KRAENZLEIN (dzimis 1876.gada 12.decembrī, ASV), uzstādot rekordu par visvairāk izcīnitajām medaļām 1900.gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē, rekords palika nepārspēts līdz 1976.gada Olimpiskajām spēlēm.
Vieglatlēts EDVĪNS MOZESS (Edwin ‘Ed’ Moses, dzimis 1955.gada 31.augustā, ASV) dominēja Olimpisko spēļu barjerskriešanā, iegūstot zelta medaļu 1976.gada Olimpiskajās spēlēs Montreālā un 1984.gada Olimpiskajās spēlēs Losandželosā. Apbrīnojami ir tas, ka olimpietis deviņus gadus, deviņu mēnešus un deviņas dienas palika nepārspēts savā uzstādītajā rezultātā.
Vieglatlēts EDVĪNS MOZESS (Edwin ‘Ed’ Moses, dzimis 1955.gada 31.augustā, ASV) dominēja Olimpisko spēļu barjerskriešanā, iegūstot zelta medaļu 1976.gada Olimpiskajās spēlēs Montreālā un 1984.gada Olimpiskajās spēlēs Losandželosā. Apbrīnojami ir tas, ka olimpietis deviņus gadus, deviņu mēnešus un deviņas dienas palika nepārspēts savā uzstādītajā rezultātā.
HARIJS HILMANS (Harry Hillman, dzimis 1881.gada 8.septembrī, ASV) izbijis barjerskrējējs, kurš 1904.gada Olimpiskajās spēlēs Sentluisā ieguva trīs zelta medaļas, padarot viņu par visu laiku slavenāko un visatpazīstamāko barjerskrējēju. 1908.gada Olimpiskajās spēlēs izcīnot pēdējo Olimpisko medaļu, 400m barjerskrējienā.
TERĒZE EDVARDSA (Teresa Edwards, dzimusi 1964.gada 19.jūlijā, ASV) ir visu laiku jaunākā un vecākā olimpiskā čempione sieviešu basketbolā, izcīnot zelta medaļas 20 gadu vecumā 1984.gada Losandželosas Olimpiskajās spēlēs un 36 gadu vecumā 2000.gada Sidnejas Olimpiskajās spēlēs.
Pludmales volejbola zvaigzne RICARDO SANTOS (dzimis 1975.gada 6.janvārī, Brazīlijā) ir vienīgai sava sporta veida pārstāvis, kurš izcīnijis zeltu, sudrabu un bronzas medaļas, tādejādi kļūstot par vienu no olimpisko spēļu zvaigznēm.
Loku šāvējs HUBERT VAN INNIS (dzimis 1866.gada 24.februārī, Beļģijā) ir piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs, 34 gadu vecumā viņš piedalījās savās pirmajās Olimpiskajās spēlēs, 1900.gadā Parīzē, izcīnot divas zelta un vienu sudraba medaļu, savukārt 1920.gada spēlēs izcīnīja četras zelta un divas sudraba medaļas.
Labākais hokeja spēlētājs no Indijas UDHAM SINGH (dzimis 1928.gada 4.augustā, Indijā) uzstādījis rekordu olimpiskajā hokejā, izcīnot četras Olimpiskās medaļas- zelta medaļas 1952.gadā Helsinkos, 1956.gadā Melburnā, 1964.gadā Tokijā un sudrabu 1960.gadā Romā.
Loku šāvējs HUBERT VAN INNIS (dzimis 1866.gada 24.februārī, Beļģijā) ir piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs, 34 gadu vecumā viņš piedalījās savās pirmajās Olimpiskajās spēlēs, 1900.gadā Parīzē, izcīnot divas zelta un vienu sudraba medaļu, savukārt 1920.gada spēlēs izcīnīja četras zelta un divas sudraba medaļas.
Izcīnītās sešas Olimpiskās medaļas loku šāvēju KIM SOO-NYUNG (dzimusi 1971.gada 5.aprīlī, Dienvidkorejā) padarīja par apbalvotāko sievieti sporta vēsturē, neskatoties uz faktu, ka starp 1992.gada Olimpiskajām spēlēm Barselonā un 2000.gada Olimpiskājām spēlēm, nestartēja 1996.gadā Atlantā.
Pirmā olimpiskā čempione SUSI SUSANTI (dzimusi 1971.gada 11.februārī, Indonēzijā) ir ierakstījusi savu vārdu rekordu pasaulē, kļūstot par visu laiku pirmo čempioni badmintona vēsturē 1992.gada Olimpiskajās spēlēs Barselonā.
Četru olimpisko zelta medaļu īpašniece galda tenisā WANG NAN (dzimusi 1978.gada 23.oktobrī, Ķīnā), kura vienu medaļu izcīnijusi vienspēlē, un pārējās trīs izcīījusi divspēlēs.
Kopš 2000.gada Olimpiskajām spēlēm Sidnejā treka riteņbraucējs KRISS HOJS (Chriss Hoj, dzimis 1976.gada 23.martā, Skotijā) lauzis vairākus rekordus, lielākie sasniegumi sportistam bija 2008.gada Olimpiskajās spēlēs, kurās izcīnīja trīs zelta medaļas individuājā sprintā, komandas sprintā un keirinā, kļūstot par visu laiku labāko treka riteņbraucēju.
Viena no veiksmīgakajām jāšanas sporta veida pārstāvēm ISABELL WERTH (dzimusi 1969.gada 21.jūlijā, Vācijā), izcīnot 8 Olimpiskās medaļas, no kuram 5 bijušas zelta medaļas.
HANS GUNTER WINKLER (dzimis 1926.gada 24.jūlijā, Vācijā) ir viens no olimpiskajiem rekordistiem jāšanas sportā – škēršļu pārvarēšanā, izcīnot septiņas olimpiskās medaļas, no kurām 5 bijušas zelta medaļas.
FILIPS KREIVENS (Philip Craven, dzimis 1950.gada 4.jūlijā, Anglijā) būdams invalīds, laikā no 1972.gada līdz 1988.gadam aktīvi piedalījies ratiņbasketbola, vieglatlētikas un peldēšanas sacensībās, kaut gan sportists nav izcīnījis nevienu Olimpisko medaļu, viņš devis nozīmīgu ieguldījumu sportā, kļūstot par Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas prezidentu.
OSKARS PISTORIUSS (Oscar Pistorius, dzimis 1986.gada 22.novembrī, Dienvidāfrikā) iesaukā „Dzelžu skrējējs”, kurš piedalījis ne tikai Paralimpiskajās spēlēs, bet arī Olimpiskajās spēlēs, izcīnot IAAF atļauju startēt ar olimpiešiem.
Piecās Olimpiskajās spēlēs piecas zelta medaļas izcīnījis paralimpietis ARNOLDS BOLDTS (Arnlond Boldt, dzimis 1957.gadā 16.septembrī, Kanādā), 1976., 1980.gadā uzvarējis augstlēkšanā un tāllēkšanā, 1984. gadā augstlēkšanā, 1988. gadā tāllēkšanā un augstlēkšanā, 1992. gadā augstlēkšanā.
NATALIE DU TOIT (dzimusi 1984.gada 29.janvārī, Dienvidāfrikā) ir peldētāja, kura pēc autoavārijas kļuva par veiksmīgāko atlēti ar invaliditāti, 2004. gada Atēnas Olimpiskajās spēlēs izcīnot piecas zelta medaļas un vienu sudraba medaļu un 2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs atkal izcīnot piecas zelta medaļas. Viņa pirmā sportiste, kura visa sporta vēsturē vienā gadā kvalificējās gan Olimpiskajās, gan Paralimpiskajās spēlēs.
Veiksmīgākā Apvienotās Karalistes paralimpiete TANNI GREY-THOMPSON (dzimusi 1969.gada 26.jūlijā, Lielbritānijā) piecās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas izcīnījusi sešpadsmit medaļas, no kurām vienpadsmit bijušas zelta medaļas.
2008.gada Paralimpisko spēļu laikā četras (no piecām izcīnītajām) zelta medaļas izcīnīja treka riteņbraucējs DARREN KENNY (dzimis 1970.gada 17.martā, Anglijā), pēc šīm spēlēm tika pasludināts par visu laiku lieliskāko paraolimpisko riteņbraucēju.
Pēc deviņām izcīnītajām medaļam trijās Paralimpiskajās spēlēs, kurās ir piedalījies riteņbraucējs JIRI JEŽEK (dzimis 1974.gada 16.oktobrī, Čehijā) tiek uzskatīts par vislabākajiem riteņbraucejiem – paraolimpiešiem pasaulē.
ISABEL NEWSTEAD (dzimusi 1955.gadā 3.maijā, Skotijā) ir Lielbritānijas lieliskākā paraolimpiete, kura uzstādīja rekordu ar savām desmit izcīnītajam zelta medaļām piecās Paraolimpisakajās spēlēs trijos sporta veidos – peldēšanā, šaušanā un vieglatlētikā.
Trijās Paralimpiskajās spēlēs pēc kārta deviņas zelta medaļas izcīnīja jātnieku sporta pārstāvis LEE PEARSON (dzimis 1974.gada 4.februārī, Anglijā), kurš ticis dēvets par nepārspējamo jāšanas sporta karali.
Pēc izcīnītajām 21 medaļām Paralimpiskajās spēlēs CHANTAL PETITCLERC (dzimusi 1969.gada 15.decembrī, Kanādā) tiek uzskatīta par visu laiku vienu no labākajām sportistēm ratiņkrēslā, kura divās Paraolimpiskajas spēlēs pēc kārtas, 2004.gadā Atēnās un 2008.gadā Pekinā, izcīnīja 5 zelta medaļas. 2010.gadā paraolimpiete palika nepārspēta 100m, 200m, 400m, 800m un 1,500m uzstādītajos rekordos.
Viena no visapbalvotākajām sportistēm Austrālijā LOUISE SAUVAGE (dzimusi 1973.gada 18.septembrī, Austrālijā), kura ar apbrīnas pilnu cīņas sparu piedalījusies četrās Paralimpiskajās spēlēs un izcīnot 13 paraolimpiskās medaļas, no kurām 9 bijušas zelta medaļas.
Veiksmīgākā Lielbritānijas paralimpiete SARAH STOREY (dzimusi 1977.gada 26.oktobrī, Anglijā) zelta medaļas izcīnījusi gan peldēšanā, gan riteņbaukšanā. Sportiste savu Olimpisko karjeru uzsākusi 14 gadu vecumā, 1992.gadā Barselonā un savas karjeras laikā izcīnīja 16 Olimpiskās medaļas peldēšanā un divas zelta medaļas riteņbraukšanā, 2008.gadā Pekinā.
Veiksmīgākā Lielbritānijas paralimpiete SARAH STOREY (dzimusi 1977.gada 26.oktobrī, Anglijā) zelta medaļas izcīnījusi gan peldēšanā, gan riteņbaukšanā. Sportiste savu Olimpisko karjeru uzsākusi 14 gadu vecumā, 1992.gadā Barselonā un savas karjeras laikā izcīnīja 16 Olimpiskās medaļas peldēšanā un divas zelta medaļas riteņbraukšanā, 2008.gadā Pekinā.
Visu laiku viens no veiksmīgākajiem paralimpiešiem – peldētājiem DAVID ROBERTS (dzimis 1980.gada 25.maijā, Velsā) Lielbritānijā, kurš pamatojoties uz daktera ieteikumu nodarboties ar peldēšanu, kļuva par vienu no lieliskākajiem savas valsts paraolimpiešiem peldēšanā.