Vieglatlētika ir sporta veids, kurā apvienotas vairākas skriešana, lēkšanas, soļošanas un mešanas disciplīnas. Vieglatlētikas sacensību programmā ir gandrīz 50 vieglatlētikas disciplīnas. 
Vieglatlētika bieži vien tiek uzskatīta par visu sporta veidu karalieni. 
Sporta veidu pārrauga Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF). Dibināta 1912. gadā Stokholmā. 
Eiropas čempionāti notiek kopš 1934. g. un pasaules čempionāts kopš 1983.g. 
Eiropas čempionāts telpās notiek kopš 1970.g., pasaules kopš 1987.g. 

Olimpiskā vēsture
Mūsdienās vieglatlētika Olimpisko spēļu programmā ir jau kopš 1896.gada Atēnu Olimpiādes spēlēm. Kad sacensības notika 12 disciplīnās (100m, 400m, 800m, 1500m, maratons, 110m/b, tāllēkšanā, trīssoļlēkšanā, augstlēkšanā, kārtslēkšanā, diska mešanā, lodes grūšanā). 

Sievietes vieglatlētikā pirmo reizi piedalījās 1928. gada Amsterdamas Olimpiādes spēlēs, programmā bija tikai dažas vieglatlētikas disciplīnas (100m, 800m, 4x100m stafete, augstlēkšana, diska mešana).

Vīriešu programma tika standartizēta 1932. gada Losandželosas spēlēs. Šodien Olimpiādes spēlēs vieglatlētikas disciplīnas vīriešiem un sievietēm ir gandrīz identiskas. 
2020. gadā Tokijas Olimpiādē vieglatlētikas programmā tiks sadalīti 48 medaļu komplekti 24 disciplīnās vīriešiem un 23 sievietēm plus viena miks disciplīna 4x400m stafete, kas ir jauninājums olimpiādes programmā. Beidzamā reize, kad vieglatlētikas programma tika papildināta bija 2008.g. Pekinas spēlēs, kad klāt nāca viena disciplīna sievietēm 3000m šķēršļu skrējiens. 

Latviiešu vieglatlēti pirmo reizi  Olimpiādes spēlēs piedalījās 1912. gadā Stokholmā, kad Krievijas delegācijas sastāvā bija iekļauti 17 Latvijas sportisti, sacensībās piedalījās 14.  
Jāatzīmē - pirmā Olimpiskā medaļa neatkarīgās Latvijas sporta vēsturē ir izcīnīta tieši vieglatlētikā 1932. gadā Losandželosas Olimpiādē to paveica Jānis Daliņš, izcīnot sudrabu 50km soļošanā. 
1956. gadā Melburnā šķēpmetēja Inese Jaunzeme izcīna pirmo Olimpisko zelta medaļu Latvijas sporta vēsturē. 
1972. gadā Minhenes Olimpiādē šķēpmetējs Jānis Lūsis izcīna sudrabu un kļūst, uz šo brīdi, par vienīgo Latvijas sportistu, kuram ir visas trīs olimpiskās medaļas (1964.g. Tokijā - bronza, 1968.g. Mehiko - zelts, 1972.g. Minhenē - sudrabs).
1980.gadā Maskavas Olimpiādē Dainis Kūla kļust par trešo Latvijas šķēpmetēju - olimpisko čempionu. 

Desmitcīņa
Desmitcīņa ir vieglatlētikas disciplīna, kas sastāv no desmit vieglatlētikas disciplīnām. Sacensības notiek divas dienas pēc kārtas un uzvarētājus nosaka, vērtējot sniegumu visās desmit disciplīnās. Sniegumu vērtē pēc punktu sistēmas katrā disciplīnā, nevis ieņemtās vietas. Desmitcīņā piedalās tikai vīrieši, bet sievietes sacenšas septiņcīņā.
1. diena
100 metri
Tāllēkšana
Lodes grūšana
Augstlēkšana
400 metri

2. diena
110 metru barjerskriešana
Diska mešana
Kārtslēkšana
Šķēpa mešana
1500 metri

Maratrons
Maratons - skriešanas distance, kura ir 42,195 kilometrus gara.