Kā spēka mērīšanas līdzekli svarcelšanu praktizēja gan senie ēģiptieši, gan grieķi. Svarcelšana kā starptautisks sporta veids attīstījās 19. gadsimtā un ir viens no nedaudzajiem, kas tika demonstrēts 1896. gada Atēnu spēlēs. 

Pirmais pasaules čempionāts notika 1891. gadā, bet Starptautiskā Svarcelšanas federācija (IWF) dibināta 1905. gadā. 

Olimpiskā vēsture 
Svarcelšana Olimpiādes programmā nebija 1900., 1908. un 1912. gados.
Sievietes svarcelšanā Olimpiādes spēlēs debitēja 2000. gada Sidnejas spēlēs. 

Gadsimta sākumā visveiksmīgākie svarcelšanas arēnās bija Austrijas, Vācijas un Francijas sportisti. Situācija mainījās 20 gadsimta piecdesmitajos gados, kad  priekšgalā izvirzījās
Padomju savienības atlēti līdz 90. gadiem, kad vadību pārņēma Ķīnas, Turcijas un Irānas sportisti. Sievietēm dominējošās svarcelšanā vienmēr bijušas Ķīnas sportistes.

Latvija pirmo reizi Olimpiādes spēlēs svarcelšanā tika pārstāvēta 1925. gada Parīzes spēlēs. Latvijas svarcēlāji piedalījās arī nākamajās spēlēs 1928.g. Amsterdamā. Pēc tam Latvijas sportisti atgriežas Olimpiādes arēnā 1956. gadā Melburnā, kur Vasilijs Stapanovs izcīna sudraba medaļu vidējā svarā. Un atkal pauze, nākamā Olimpiāde, kur piedalās Latvijas svarcēlāji ir 1992. gads Barselonas spēlēs. Nākamais aukstākais panākums pēc V.Stepanova sudraba tiek sasniegts 2004. gadā Viktora Sčerbatiha sudrabs smagsvara kategorijā, sportists 2008. gadā Pekinā izcīna bronzas medaļu.