Olimpiskā vēsture 

Antīkajās Olimpiskajās spēlēs pieccīņa sastāvēja no sekojošām disciplīnām – skriešana, tāllēkšana, šķēpa mešana, diska mešana un cīņa. Pieccīņa ieņēma unikālu vietu antīko Olimpisko spēļu programmā, jo pieccīņas uzvarētājs kļuva par “visu spēļu uzvarētāju” (“Victor Ludorum”) 

Mūsdienās Barons Pjērs de Kubertēns vēlējās atdzīvināt seno grieķu populārāko sporta veidu pieccīņu (pentatlon). Salīdzinot, ar seno grieķu tradīciju mūsdienās pieccīņā tika ieviestas modernākas sporta disciplīnas – šaušana, paukošana, peldēšana, jāšana un skriešana, tā pieccīņa kļuva par moderno pieccīņu. Sākumā modernās pieccīņas sacensībās drīkstēja piedalīties tikai armijas virsnieki. 

Modernā pieccīņa Olimpiādes programmā ir kopš 1912. gada Stokholmas spēlēm. 
No 1912. gada līdz 1980. gada spēlēm Maskavā modernās pieccīņas sacensības risinājās piecas dienas, katru dienu pa sporta veidam. Kopš 1984. gada, sacensības visos piecos veidos notiek vienā dienā, galvenokārt – TV kompāniju interešu dēļ. 

Kopš 2012. gada Olimpiādes Londonā šaušanā tiek izmantotas lāzer pistoles, pirms tam tika izmantotas pneimatiskās pistoles. Izmaiņas tika izdarītas divu iemeslu dēļ – drošības apsvērumi, sportistiem nav jāceļo ar reāliem ieročiem, un dabas aizsardzība, svina lodes. 
Lāzer pistoles pirmo reizi Olimpiādes sacensībās tika izmantotas 2010. gada Pasaules Jaunatnes Olimpiādes laikā Singapūrā.