Bobslejs
Bobslejs radās 19. gadsimtā, kad Šveicē tika izgudrotas pirmās kamanas – kamaniņš (toboggan) - savienojot kopā divas skeletona ragavas un pievienojot stūres mehānismu.
Pasaulē pirmais bobsleja klubs tika dibināts St.Moricā (Šveice) 1897. gadā.
Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tika secināts, ka ļoti svarīgs bobslejā ir starta ieskrējiens, tāpēc bobsleja sportam tika meklēti un piesaistīti sportisti ar attīstītu eksplozīvo spēku.
1952. gadā tiek noteikts bobsleja ekipāžai (komandai) kopējais svars, līdz ar to beidzas bobsleja, kā smagsvara sporta veida laikmets, sabalansējot sportu kā sportisku sacensību.
Pirmās bobsleja kamanas bija izgatavotas no koka. Lai nu kā, drīz vien koka slieces tika aizvietotas ar metālu. Bobslejā ļoti svarīgs ir starta ieskrējiens, kas dod paātrinājumu veicot trasi.
Mūsdienās sacensības notiek ziemas mēnešos mākslīgajās ledus trasēs un dabīgajā trasē (Sankt Moritz). Bobi tiek izgatavoti no aviācijā un auto būvē izmantojamajiem materiāliem, bet slieces no metāla.
Bobsleja sacensības četriniekiem notika jau pirmajās ziemas Olimpiskajās spēlēs 1924. gadā Šamonī. Divnieku sacensības programmā tika ieviestas 1932. gadā Leikplesidā. Sievietes bobsleja sacensībās debitēja 2002. gadā Soltleiksitijā. Sievietēm sacensības notiek tikai divnieku ekipāžās.
1964. gada Insbrukas spēlēs pirmo reizi bobslejs notika būvētā mākslīgā ledus trasē.
Šobrīd pasaulē ir saglabājusies tikai viena dabīgā ledus trase Sanktmoricā (Šveicē).
Latvijā bobslejs, kā sporta veids attīstījās 1980. gadā tūlīt pēc Leikplesidas spēlēm. 1984. gadā Latvijas komanda, tiesa PSRS sastāvā, piedalījās Olimpiskajās spēlēs Sarājevā. PSRS Olimpiskajā delegācijā septiņi no astoņiem bobslejistiem pārstāvēja Latviju – piloti Zintis Ekmanis, Jānis Ķipurs un Māris Poikāns, stūmēji Ivars Bērzups, Rihards Kotāns, Jānis Skrastiņš un Aivars Šnepsts. Komanda startēja ar VEF rūpnīcā būvētajiem bobiem. Zintis Ekmanis kopā ar pārinieku Vladimiru Aleksandrovu (Krasnojarska) izcīnīja Olimpisko bronzu.
Pasaulē pirmais bobsleja klubs tika dibināts St.Moricā (Šveice) 1897. gadā.
Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tika secināts, ka ļoti svarīgs bobslejā ir starta ieskrējiens, tāpēc bobsleja sportam tika meklēti un piesaistīti sportisti ar attīstītu eksplozīvo spēku.
1952. gadā tiek noteikts bobsleja ekipāžai (komandai) kopējais svars, līdz ar to beidzas bobsleja, kā smagsvara sporta veida laikmets, sabalansējot sportu kā sportisku sacensību.
Pirmās bobsleja kamanas bija izgatavotas no koka. Lai nu kā, drīz vien koka slieces tika aizvietotas ar metālu. Bobslejā ļoti svarīgs ir starta ieskrējiens, kas dod paātrinājumu veicot trasi.
Mūsdienās sacensības notiek ziemas mēnešos mākslīgajās ledus trasēs un dabīgajā trasē (Sankt Moritz). Bobi tiek izgatavoti no aviācijā un auto būvē izmantojamajiem materiāliem, bet slieces no metāla.
Bobsleja sacensības četriniekiem notika jau pirmajās ziemas Olimpiskajās spēlēs 1924. gadā Šamonī. Divnieku sacensības programmā tika ieviestas 1932. gadā Leikplesidā. Sievietes bobsleja sacensībās debitēja 2002. gadā Soltleiksitijā. Sievietēm sacensības notiek tikai divnieku ekipāžās.
1964. gada Insbrukas spēlēs pirmo reizi bobslejs notika būvētā mākslīgā ledus trasē.
Šobrīd pasaulē ir saglabājusies tikai viena dabīgā ledus trase Sanktmoricā (Šveicē).
Latvijā bobslejs, kā sporta veids attīstījās 1980. gadā tūlīt pēc Leikplesidas spēlēm. 1984. gadā Latvijas komanda, tiesa PSRS sastāvā, piedalījās Olimpiskajās spēlēs Sarājevā. PSRS Olimpiskajā delegācijā septiņi no astoņiem bobslejistiem pārstāvēja Latviju – piloti Zintis Ekmanis, Jānis Ķipurs un Māris Poikāns, stūmēji Ivars Bērzups, Rihards Kotāns, Jānis Skrastiņš un Aivars Šnepsts. Komanda startēja ar VEF rūpnīcā būvētajiem bobiem. Zintis Ekmanis kopā ar pārinieku Vladimiru Aleksandrovu (Krasnojarska) izcīnīja Olimpisko bronzu.