Volejbola dzimtene ir ASV, tāpat kā basketbola. 1895. gadā Viljams Morgans, pēc basketbola mača noskatīšanās, nolēma, ka ir nepieciešama mazāk spraiga un ātruma ziņā lēnāka spēle gados vecākiem ļaudīm.
Sākumā spēli nosauca “Mintonette”, bet sporta veids tika pārdēvēts par volejbolu. Sporta veids ļoti ātri kļuva populārs visā pasaulē. 

Volejbola spēlē uz laukuma atrodas 6 spēlētāji.
1998. gadā tika ieviesta libero pozīcija. Libero spēlētājs laukumā dodas citas krāsas spēles formā un drīkst nomainīt jebkuru no volejbolistiem laukuma aizmugurējā daļā. 

Starptautiskā Volejbola federācija (FIVB) dibināta 1947. gadā. 
Pirmais Eiropas čempionāts vīriešiem notieka 1948. gadā, sievietēm 1949.gadā. 
Pāsaules čempionāti vīriešiem notiek kopš 1949.gada, sievietēm kopš 1952. gada. 

Olimpiskā vēsture 
Par Olimpisko sporta veidu volejbols kļuva 1964. gadā Tokijā.
PSRS izlašu sastāvā bija arī trīs Latvijas sportisti Ivans Bugajenkovs, Staņislavs Lugailo un Astra Biltauere. I Bugajenkovs piedalījās visās deviņās spēlēs un kopā ar rezervistu S.Lugailo saņēma olimpiskās zelta medaļas. A.Biltauere izcīnija sudraba medaļu.
Latvijas volejbolisti PSRS izlases sastāvā olimpiskajās spēlēs piedalījās līdz 1988. gadam un vienmēr izcīnīja kādu no medaļam. 1968. gadā Mehiko par divkārtējo olimpisko čempionu kļūst I.Bugajenkovs, zelta medaļu izcīna arī Tatjana Veinberga.
1976. gada Monreālas spēlēs sudrabu izcīna Pāvels Seļivanovs.
1980. gadā Maskavas spēlēs zelta medaļa P.Seļivanovam. 
1988.gadā Seulas Olimpiādē sudrabs Raimondam Vildem. 

Vēl viens Latvietis - 1984. gada Losandželosas spēlēs, kuras PSRS sporta vadība boikotēja, latviešu izcelsmes volejbolists Aldis Bērziņš ASV izlases sastāvā izcīnīja zelta medaļu.