Biatlons
Vārds biatlons ir cēlies no sengrieķu valodas un biatlons ir divu sporta veidu apvienojums – slēpošana un šaušana.
Sākotnēji biatlons bija izdzīvošanas prasmes, kas tika izmantotas Skandināvijas sniega klātajos mežos, kur cilvēki medīji pārvietojoties ar slēpēm un šautenēm plecos.
1948. gadā tika dibināta Starptautiskā Modernās Pieccīņas un Biatlona federācija, lai izstrādātu sacensību noteikumus biatlona un modernās pieccīņas sacensībām.
1993. gadā tika izveidota biatlona filiāle Starptautiskās Modernās pieccīņas federācijas ietvaros, bet atsevišķa Starptautiskā Biatlona federācija tika izveidota 1998. gadā.
Pirmās sacensības līdzīgas biatlonam tika rīkotas jau 18. gadsimtā Skandināvijā.
Pirmās mūsdienu sacensības notika, iespējams, 1912. gadā, kad tās organizēja Norvēģijas militārā organizācija. Ikgadējais pasākums notika 17km slēpošanā un šaušanā, kur tika piešķirtas 2 soda minūtes par katru nesašautu mērķi.
Biatlons Olimpiskajās spēlēs debitēja 1924. gadā Šamonī. Kā militārās patruļas biatlons un kā paraugdemonstrējumi tika organizēti 1928., 1936. un 1948. gadā. Pēc dažiem mēģinājumiem biatlonu iekļaut ziemas pieccīņā, biatlons Olimpisko spēļu programmā parādījās, tādā veidā kā mēs to pazīstam šodien, 1960. gadā Skvovelijas spēlēs.
Sievietes biatlona sacensībās debitēja 1992. gadā Albervilā.
Līdz 1976. gada Insbrukas spēlēm biatlons notika tikai divās disciplīnās – individuālās sacensības un stafete. 1980. gada Leikplesidas spēlēs tika ieviesta otra individuālā disciplīna.
2002. gada Soltleiksitijas spēļu programmā tiek iekļautas iedzīšanas disciplīnas – 12,5km vīriešu un 10km sieviešu. 2006. gadā Turīnas spēlēs programmā jaunums ir masu starts, gan sievietēm, gan vīriešiem. Šī disciplīna apvieno 30 labākos sportistus no Pasaules kausa.
Biatlonā Latvijas sportisti debitē 1992. gada Albērvilas spēlēs.
Sākotnēji biatlons bija izdzīvošanas prasmes, kas tika izmantotas Skandināvijas sniega klātajos mežos, kur cilvēki medīji pārvietojoties ar slēpēm un šautenēm plecos.
1948. gadā tika dibināta Starptautiskā Modernās Pieccīņas un Biatlona federācija, lai izstrādātu sacensību noteikumus biatlona un modernās pieccīņas sacensībām.
1993. gadā tika izveidota biatlona filiāle Starptautiskās Modernās pieccīņas federācijas ietvaros, bet atsevišķa Starptautiskā Biatlona federācija tika izveidota 1998. gadā.
Pirmās sacensības līdzīgas biatlonam tika rīkotas jau 18. gadsimtā Skandināvijā.
Pirmās mūsdienu sacensības notika, iespējams, 1912. gadā, kad tās organizēja Norvēģijas militārā organizācija. Ikgadējais pasākums notika 17km slēpošanā un šaušanā, kur tika piešķirtas 2 soda minūtes par katru nesašautu mērķi.
Biatlons Olimpiskajās spēlēs debitēja 1924. gadā Šamonī. Kā militārās patruļas biatlons un kā paraugdemonstrējumi tika organizēti 1928., 1936. un 1948. gadā. Pēc dažiem mēģinājumiem biatlonu iekļaut ziemas pieccīņā, biatlons Olimpisko spēļu programmā parādījās, tādā veidā kā mēs to pazīstam šodien, 1960. gadā Skvovelijas spēlēs.
Sievietes biatlona sacensībās debitēja 1992. gadā Albervilā.
Līdz 1976. gada Insbrukas spēlēm biatlons notika tikai divās disciplīnās – individuālās sacensības un stafete. 1980. gada Leikplesidas spēlēs tika ieviesta otra individuālā disciplīna.
2002. gada Soltleiksitijas spēļu programmā tiek iekļautas iedzīšanas disciplīnas – 12,5km vīriešu un 10km sieviešu. 2006. gadā Turīnas spēlēs programmā jaunums ir masu starts, gan sievietēm, gan vīriešiem. Šī disciplīna apvieno 30 labākos sportistus no Pasaules kausa.
Biatlonā Latvijas sportisti debitē 1992. gada Albērvilas spēlēs.