Olimpiska ABC

Olimpiskie sporta veidi

Distanču slēpošana

Distanču slēpošana ir visvecākais slēpošanas veids. Sākotnēji slēpošana bija pārvietošanās un ceļošanas līdzeklis sniega pārklātajos reljefos un tikai 19. gadsimtā slēpošana kļuva par sporta veidu.
Gadsimtiem ilgi ar sniegu bagātajos ziemeļos slēpošana bija vienīgais veids kā sagādāt malku kurināšanai. Ziemas laikā slēpošana bija arī svarīgs socializēšanās līdzeklis starp mazām, izolētām kopienām.
Vārds “ski” (slēpot) nāk no Norvēģu vecvārda “skid” – sadalīts koka garums.

Pirmās sacensības distanču slēpošanā.
Norvēģijā armijas karavīri rīkoja slēpošanas sacensības jau 18. gadsimtā. Pirmās oficiālās sacensības notika 1842. gadā Norvēģijā. Populārais Holmenkollen slēpošanas festivāls aizsākās 1892. gadā, kur sākotnēji uzsvars tika likts uz Ziemeļu divcīņas (distanču slēpošana plus tramplīnlēkšana) disciplīnu. Distanču slēpošana kā atsevišķa sacensību disciplīna festivāla programmā parādījās 1901. gadā.

Distanču slēpošana Olimpiskajās spēlēs debitē 1924. gadā  Šamonī, vīriešu konkurencē. Sievietēs distanču slēpošanā debitē 1952. gadā Oslo. Tradicionāli distanču slēpošanas disciplīnās dominē Ziemeļvalstis.
Latvijas sportisti ziemas Olimpiskajās spēlēs distanču slēpošanas disciplīnā piedalās kopš pirmajām spēlēm 1924. gada Šamonī, kad sacensībās piedalījās Roberts Plūme.