Frīstails
Frīstails ir sporta veids, kur kombinējas ātruma un spēja, slēpošanas laikā, izpildīt manevrus gaisā. Frīstails Olimpiskajās spēlēs debitēja 1988. gadā Kalgarī.
20. gadsimta sākumā Norvēģijā, Itālijā un Austrijā, cilvēki jau mēģināja veikt kūleņus gaisā ar slēpēm, un 1920. gadu sākumā ASV sportisti sāka izdarīt salto (flip and spin).
Frīstails patiešām populārs kļūst Amerikā 1960. gados, kad sociālās pārmaiņas, vārda brīvība un arī slēpošanas inventāra un aprīkojuma tirgus attīstība deva iespēju izstrādāt jaunas slēpošanas metodes. Frīstaila slēpošana tika dēvēta arī karstā slēpošana (“hotdogging”). Nosaukums lieliski ataino frīstaila ideju – aizraujošu akrobātisko triku, lēcienu un sporta adrenalīna kombināciju.
Frīstails plašākai publikai kļuva pazīstams, kad Starptautiskā Slēpošanas federācija to atzina par oficiālu slēpošanas disciplīnu 1979. gadā. Tad FIS arī noteica frīstaila sporta veida tehniskos regulējumus, mazinot sacensību bīstamību. 1980. gadā notiek pirmās Pasaules kausa sacensības, bet 1986. gadā notiek pirmais Pasaules čempionāts.
1988. gadā Kalgari frīstails pirmo reizi tiek iekļauts Olimpiādes programmā, kā paraugdemonstrējumu sports. Paraugdemonstrējumi notika trīs disciplīnās – mogulā, akrobātikā un baletā, gan kungu, gan dāmu konkurencē. Pēc četriem gadiem 1992. gadā Albervilā moguls kļūst par medaļas disciplīnu, akrobātika Lillehamerē 1994. gadā, bet Skikross debitē 2010. gadā Vankūveras spēlēs. Frīstaila disciplīnas slopstails un rampa programmā tiek iekļautas 2014. gadā Sočos.
Latvijas sportisti frīstaila sacensībās līdz šim vienīgo reizi ir piedalījušies 1992. gada Albērvilas spēles, kad sacensībās piedalījās Dans Jansons un Normunds Alpociņš.
20. gadsimta sākumā Norvēģijā, Itālijā un Austrijā, cilvēki jau mēģināja veikt kūleņus gaisā ar slēpēm, un 1920. gadu sākumā ASV sportisti sāka izdarīt salto (flip and spin).
Frīstails patiešām populārs kļūst Amerikā 1960. gados, kad sociālās pārmaiņas, vārda brīvība un arī slēpošanas inventāra un aprīkojuma tirgus attīstība deva iespēju izstrādāt jaunas slēpošanas metodes. Frīstaila slēpošana tika dēvēta arī karstā slēpošana (“hotdogging”). Nosaukums lieliski ataino frīstaila ideju – aizraujošu akrobātisko triku, lēcienu un sporta adrenalīna kombināciju.
Frīstails plašākai publikai kļuva pazīstams, kad Starptautiskā Slēpošanas federācija to atzina par oficiālu slēpošanas disciplīnu 1979. gadā. Tad FIS arī noteica frīstaila sporta veida tehniskos regulējumus, mazinot sacensību bīstamību. 1980. gadā notiek pirmās Pasaules kausa sacensības, bet 1986. gadā notiek pirmais Pasaules čempionāts.
1988. gadā Kalgari frīstails pirmo reizi tiek iekļauts Olimpiādes programmā, kā paraugdemonstrējumu sports. Paraugdemonstrējumi notika trīs disciplīnās – mogulā, akrobātikā un baletā, gan kungu, gan dāmu konkurencē. Pēc četriem gadiem 1992. gadā Albervilā moguls kļūst par medaļas disciplīnu, akrobātika Lillehamerē 1994. gadā, bet Skikross debitē 2010. gadā Vankūveras spēlēs. Frīstaila disciplīnas slopstails un rampa programmā tiek iekļautas 2014. gadā Sočos.
Latvijas sportisti frīstaila sacensībās līdz šim vienīgo reizi ir piedalījušies 1992. gada Albērvilas spēles, kad sacensībās piedalījās Dans Jansons un Normunds Alpociņš.