Ziemeļu divcīņa
Ziemeļu divcīņa – divu sporta veidu kombinācija distanču slēpošana un tramplīnlēkšana.
Sacensības notiek tikai vīriešiem.
Gadsimtiem ilgi ar sniegu bagātajos ziemeļos slēpošana bija vienīgais veids, kā sagādāt malku kurināšanai. Ziemas laikā slēpošana bija arī svarīgs socializēšanās līdzeklis starp mazām, izolētām kopienām.
Vārds “ski” (slēpot) nāk no Norvēģu vecvārda “skid” – sadalīts koka garums.
Holmenkolenas (Norvēģija) slēpošanas festivāls
1892. gadā pirmo reizi notiek Holmenkolenas slēpošanas festivāls, kur galvenā aktivitāte bija ziemeļu divcīņa. Kopš tā laika sacensības ir kļuvušas par ikgadēju pasākumu Norvēģijā. Festivāla popularitāte auga un drīz vien festivālā dalību ņēma arī sportisti no Zviedrijas un citām kaimiņzemēm. Arī Norvēģijas karalis Olavs V ir piedalījās Homelkolenas festivālā 1920. gados.
Arī ziemeļu divcīņas ir viens no tiem sporta veidiem, kas Olimpisko spēļu programmā ir kopš to pirmsākumiem 1924. gada Šamonī.
Līdz 1950. gadiem ziemeļu divcīņā pirmā disciplīna bija distanču slēpošana, kurai sekoja tramplīnlēkšana. Pēc tam sistēma tika mainīta, jo pastāvēja uzskats, ka distanču slēpošanā iegūto pārsvaru pēc tam praktiski nav iespējams atgūt tramplīnlēkšanā.
Ziemeļu divcīņā sacensības notiek sekojoši – pirmā disciplīna tramplīnlēkšana (punktus par stilu piešķir tiesneši), iegūtie punkti nosaka kārtību kādā dalībnieki startēs distanču slēpošanā. Distanču slēpošanas iedzīšanas disciplīnā dalībnieki slēpo brīvajā stilā. Uzvaru ziemeļu divcīņā gūst sportists, kurš pirmais šķērso finiša līniju.
Latviju uz šo brīdi vienīgo reizi ziemeļu divcīņas sacensībās ir pārstāvējis viens sportists Edgars Gruzītis 1936. gada Garmišam Partenkirhenes spēlēs.
Sacensības notiek tikai vīriešiem.
Gadsimtiem ilgi ar sniegu bagātajos ziemeļos slēpošana bija vienīgais veids, kā sagādāt malku kurināšanai. Ziemas laikā slēpošana bija arī svarīgs socializēšanās līdzeklis starp mazām, izolētām kopienām.
Vārds “ski” (slēpot) nāk no Norvēģu vecvārda “skid” – sadalīts koka garums.
Holmenkolenas (Norvēģija) slēpošanas festivāls
1892. gadā pirmo reizi notiek Holmenkolenas slēpošanas festivāls, kur galvenā aktivitāte bija ziemeļu divcīņa. Kopš tā laika sacensības ir kļuvušas par ikgadēju pasākumu Norvēģijā. Festivāla popularitāte auga un drīz vien festivālā dalību ņēma arī sportisti no Zviedrijas un citām kaimiņzemēm. Arī Norvēģijas karalis Olavs V ir piedalījās Homelkolenas festivālā 1920. gados.
Arī ziemeļu divcīņas ir viens no tiem sporta veidiem, kas Olimpisko spēļu programmā ir kopš to pirmsākumiem 1924. gada Šamonī.
Līdz 1950. gadiem ziemeļu divcīņā pirmā disciplīna bija distanču slēpošana, kurai sekoja tramplīnlēkšana. Pēc tam sistēma tika mainīta, jo pastāvēja uzskats, ka distanču slēpošanā iegūto pārsvaru pēc tam praktiski nav iespējams atgūt tramplīnlēkšanā.
Ziemeļu divcīņā sacensības notiek sekojoši – pirmā disciplīna tramplīnlēkšana (punktus par stilu piešķir tiesneši), iegūtie punkti nosaka kārtību kādā dalībnieki startēs distanču slēpošanā. Distanču slēpošanas iedzīšanas disciplīnā dalībnieki slēpo brīvajā stilā. Uzvaru ziemeļu divcīņā gūst sportists, kurš pirmais šķērso finiša līniju.
Latviju uz šo brīdi vienīgo reizi ziemeļu divcīņas sacensībās ir pārstāvējis viens sportists Edgars Gruzītis 1936. gada Garmišam Partenkirhenes spēlēs.