Tramplīnlēkšana
Tramplīnlēkšana, līdzīgi kā daudzi citi ziemeļu slēpju sporta veidi, radās Skandināvijā. Vēstures liecības par tramplīnlēkšanu datētas ap 18. gadsimtu, bet pirmās sacensības sarīkotas 19. gadsimtā Norvēģijā. Pirmais fiksētais lēciens noticis 1808. gadā, kad Ole Rije (Ole Rye) ar slēpēm veica lēcienu 9,5m tālumā. Par mūsdienu tramplīnlēkšanas tēvu tiek uzskatīts norvēģis Sondre Norheims, kurš uzvarēja pirmajās sacensībās 1866. gadā.
1875. gadā tika sarīkotas pirmās lielākās tramplīnlēkšanas sacensības Oslo, bet 1992. gadā slikto laika apstākļu dēļ tās tika pārceltas uz Holmenkolennu, kas joprojām ir viens no lielākajiem ziemas sporta un tramplīnlēkšanas centriem pasaulē.
Pēc pirmā Pasaules kara, Thulin Thams un Sigmunds Ruud ieviesa jaunu tramplīnlēkšanas stilu – Kongsbergera stils. Sportists lēciena brīdī ir saliecies gurnos, maksimāli izstiepis ķermeņa augšdaļu uz priekšu, rokas taisnas izstieptas uz priekšu, slēpes paralēli viena otrai. Izmantojot šo tehniku Sepp Bradl, sportists no Austrijas, bija pirmais, kurš aizlecis 100m, kad viņš 1936. gadā aizlēca 101m.
1950. gadu vidū, šveiciešu tramplīnlēcējs Andreas Daescher kļūst par pirmo sportistu, kurš izpilda lēcienu ar taisni atpakaļ izstieptām rokām, maksimāli piekļautām ķermenim.
1985. gadā šveiciešu tramplīnlēcējs Jan Bokloev pirmo reizi izmēģināja, kad lēciena laikā slēpju priekšgali tiek izvērsti “V” formā. Sākumā šo stilu izsmēja un nepieņēma, bet šī metode izrādījās tik veiksmīga, ka līdz 1992. gadam visi Olimpiskie medaļnieki izmantoja tieši šo metodi.
Tramplīnlēkšana ir Olimpisko spēļu programmā kopš ziemas Olimpisko spēļu pirmsākumiem 1924. gadā Šamoni. Sākumā sacensības notika tikai vienā disciplīnā jeb lielajā tramplīnā, 1964. gadā programma tika papildināta ar vēl vienu disciplīnu – 95m tramplīnu (Normall tramplin), 1988. gadā tiek iekļauta komandu sacensības (lielajā tramplīnā). Sievietes tramplīnlēkšanā, uz 95m tramplīna (Normall trampline) debitē 2014. gada Soču spēlēs.
1875. gadā tika sarīkotas pirmās lielākās tramplīnlēkšanas sacensības Oslo, bet 1992. gadā slikto laika apstākļu dēļ tās tika pārceltas uz Holmenkolennu, kas joprojām ir viens no lielākajiem ziemas sporta un tramplīnlēkšanas centriem pasaulē.
Pēc pirmā Pasaules kara, Thulin Thams un Sigmunds Ruud ieviesa jaunu tramplīnlēkšanas stilu – Kongsbergera stils. Sportists lēciena brīdī ir saliecies gurnos, maksimāli izstiepis ķermeņa augšdaļu uz priekšu, rokas taisnas izstieptas uz priekšu, slēpes paralēli viena otrai. Izmantojot šo tehniku Sepp Bradl, sportists no Austrijas, bija pirmais, kurš aizlecis 100m, kad viņš 1936. gadā aizlēca 101m.
1950. gadu vidū, šveiciešu tramplīnlēcējs Andreas Daescher kļūst par pirmo sportistu, kurš izpilda lēcienu ar taisni atpakaļ izstieptām rokām, maksimāli piekļautām ķermenim.
1985. gadā šveiciešu tramplīnlēcējs Jan Bokloev pirmo reizi izmēģināja, kad lēciena laikā slēpju priekšgali tiek izvērsti “V” formā. Sākumā šo stilu izsmēja un nepieņēma, bet šī metode izrādījās tik veiksmīga, ka līdz 1992. gadam visi Olimpiskie medaļnieki izmantoja tieši šo metodi.
Tramplīnlēkšana ir Olimpisko spēļu programmā kopš ziemas Olimpisko spēļu pirmsākumiem 1924. gadā Šamoni. Sākumā sacensības notika tikai vienā disciplīnā jeb lielajā tramplīnā, 1964. gadā programma tika papildināta ar vēl vienu disciplīnu – 95m tramplīnu (Normall tramplin), 1988. gadā tiek iekļauta komandu sacensības (lielajā tramplīnā). Sievietes tramplīnlēkšanā, uz 95m tramplīna (Normall trampline) debitē 2014. gada Soču spēlēs.