Snovbords
Snovbords ir sporta veids, kur sportists uz snovborda dēļa veic noteiktu distanci pa nogāzi apvienodams sērfošanas, skeitborda un slēpošanas elementus.
Snovbords attīstījās 1960. gados ASV, kad cilvēki sāka meklēt jaunas ziemas aktivitātes. Pieaugot snovborda inventāra – dēļu ražošanai, pieauga sporta veida popularitāte, kurā iesaistījās sērfotāji un skeitbordisti. Līdz 1980. gadam snovbords kļuva par valsts mēroga sporta veidu.
Kalnu konflikts
1970. gados snovbordisti sāka iekarot kalnus, tradicionālos kalnu slēpošanas kūrortus, bet saskarās ar nievājošo kalnu slēpotāju attieksmi, kuri vēlējās aizdzīt snovbordistus no “saviem” kalniem. Tomēr līdz 1990. gadiem gandrīz visi kalnu kūrorti bija pieņēmuši snovborda esamību un atklājuši, ka snovbords ir lielisks ienākumu avots.
1982. gadā ASV sarīko pirmo nacionālo čempionātu un 1983. gadā organizē pirmo Pasaules čempionātu. Septiņus gadus vēlāk tiek dibināta Starptautiskā Snovborda federācija, bet 1994. gadā snovbords kļūst par oficiālu slēpošanas disciplīnu un tiek iekļauts Starptautiskajā Slēpošanas federācijā (FIS). Tas palīdzēja snovborda disciplīnai kļūt par Olimpisko sporta veidu.
Snovbords Olimpisko spēļu programmā tiek iekļaut 1998. gadā Nagano, gan sievietēm, gan vīriešiem divās disciplīnās milzu slalomā un rampa. 2002. gada Soltleiksitijā sacensības notiek paralēlajā milzu slalomā un rampa. 2006. gada Turīnas spēlēs nāca kāt snovbord kross, kur trasē vienlaicīgi atrodas četri snovbordisti veicot distanci izpildot dažādus elementus. kā lēcienus, braucienus pāri izciļņiem un izdarot dažādus pagriezienus.
Snovbords attīstījās 1960. gados ASV, kad cilvēki sāka meklēt jaunas ziemas aktivitātes. Pieaugot snovborda inventāra – dēļu ražošanai, pieauga sporta veida popularitāte, kurā iesaistījās sērfotāji un skeitbordisti. Līdz 1980. gadam snovbords kļuva par valsts mēroga sporta veidu.
Kalnu konflikts
1970. gados snovbordisti sāka iekarot kalnus, tradicionālos kalnu slēpošanas kūrortus, bet saskarās ar nievājošo kalnu slēpotāju attieksmi, kuri vēlējās aizdzīt snovbordistus no “saviem” kalniem. Tomēr līdz 1990. gadiem gandrīz visi kalnu kūrorti bija pieņēmuši snovborda esamību un atklājuši, ka snovbords ir lielisks ienākumu avots.
1982. gadā ASV sarīko pirmo nacionālo čempionātu un 1983. gadā organizē pirmo Pasaules čempionātu. Septiņus gadus vēlāk tiek dibināta Starptautiskā Snovborda federācija, bet 1994. gadā snovbords kļūst par oficiālu slēpošanas disciplīnu un tiek iekļauts Starptautiskajā Slēpošanas federācijā (FIS). Tas palīdzēja snovborda disciplīnai kļūt par Olimpisko sporta veidu.
Snovbords Olimpisko spēļu programmā tiek iekļaut 1998. gadā Nagano, gan sievietēm, gan vīriešiem divās disciplīnās milzu slalomā un rampa. 2002. gada Soltleiksitijā sacensības notiek paralēlajā milzu slalomā un rampa. 2006. gada Turīnas spēlēs nāca kāt snovbord kross, kur trasē vienlaicīgi atrodas četri snovbordisti veicot distanci izpildot dažādus elementus. kā lēcienus, braucienus pāri izciļņiem un izdarot dažādus pagriezienus.