Dūru cīņas bija pazīstamas jau vairāk nekā pirms 5 tūkstošiem gadu Senajā Ēģiptē un Babilonijā. 
Senajā Grieķijā bokss bija antīko olimpisko spēļu programmā. 

Mūsdienu izpratnē bokss aizsācies 18. gadsimtā Britu salās. Starptautiskā Amatieru boksa federācija dibināta 1920. gadā, bet starptautiskā Amatieru boksa asociācija (AIBA) dibināta 1946. gadā. 
Eiropas čempionāti notiek kopš 1924. gada, bet pasaules čempionāti kopš 1974. gada.

Olimpiskā vēsture 

Mūsdienu Olimpiskajā vēsturē bokss debitēja 1904. gadā Sentluisā. ASV sportisti bija vienīgie, kuri piedalījās un savā starpā sadalīja visas medaļas.
Vēlāk ASV turpināja dominēt izcīnot 109 medaļas (48 no tām zelta), cieši sekoja kubiešu un krievu sportisti. 

Kopš bokss ir kļuvis par Olimpisko sporta veidu, sporta veids ir bijis visās Olimpiādes spēļu programmās, izņemot 1912. gada Stokholmu, jo Zviedrijā spēkā bija likums, kas aizliedza praktizēt šo sporta veidu.

Boksa sacensību noteikumi ir mainījušies un pilnveidojušies kopš astoņdesmitajiem gadiem: 1984. gadā Losandželosā noteikumi paredzēja, ka obligātas ir aizsargķiveres, 1992. gadā Barselonā tika ieviesta elektroniskā vērtēšanas sistēma, lai nostiprinātu tiesnešu objektivitāti, bet 2007. gadā tika ieviesta standartizēta punktu vērtēšanas sistēma. 

Sieviešu bokss Olimpiādes spēlēs debitēja 2012. gadā Londonā.
Vīriešu 11 boksa sacensību disciplīnas tika aizstātas ar 10 vīriešu un 3 sieviešu sacensību disciplīnām. 

Olimpiādes spēlēs latviešu bokseri ir piedalījušies 1924. gadā Parīzē, taču gan E.Gūtmanis, gan V.Heince zaudēja saviem pretiniekiem jau pirmajā cīņā. Pēc neatkartības atgūšanas tikai divi latvieši ir vēl piedalījušies Olimpiādes spēlēs 1992. g. Barselonā Igors Šaplavskis un 1996. gadā Atlantā Romāns Kuklins.