Ātrslidošana
Sākumā slidošana bija ātrs veids kā cilvēki pārvietojās pa aizsalušiem ezeriem un upēm.
Neapstrīdami Holandieši ir slidošanas aizsācēji. Jau 13. gadsimtā Holandieši ziemā pa aizsalušajiem ūdens kanāliem pārvietojās ar slidām no ciema uz ciemu. Galu galā slidošanas tradīcijas nokļuva līdz Anglijai un drīz vien tika dibināti pirmie sporta klubi un veidoti pirmie mākslīgā ledus laukumi.
Tiek uzskatīts, ka pirmās slidošanas sacensības notika 1676. gadā Nīderlandē. 1889. gadā Nīderlandē notika pirmais Pasaules čempionāts slidošanā, kurā piedalījās sportisti no Holandes, Krievijas, ASV un Anglijas.
Ātrslidošana ziemas Olimpisko spēļu programmā tika iekļauta jau 1924. gadā Šamoni.
1932. gadā Leikplesidā sievietēm ātrslidošana ir paraugdemonstrējumu sports un tikai 1960. gadā Skvovēlijas spēlēs ātrslidošana kļūst par oficiālu sporta veidu Olimpiskajās spēlēs arī sievietēm.
Olimpiskajās spēlēs ātrslidošana notiek pēc Eiropas sistēmas, kur sportisti distancē dodas pa pāriem sacenšoties viens ar otru. 1932. gadā Leikplesidas spēlēs ātrslidošanas sacensības tika rīkotas pēc Amerikas stila, tas ir sportisti distancē devās mazās grupās (masu starts). Šāds solis izraisīja dažu Eiropas valstu boikotu un nepiedalīšanos ātrslidošanas sacensībās Leikplesidā, kas ļāva amerikāņiem izcīnīt četras zelta medaļas. Amerikāņu ātrslidošanas sistēma vēlāk attīstījās kā jauns sporta veids – šorttreks un tas Olimpiskajās spēlēs debitēja 1992. gadā Albervilas spēlēs.
Ātrslidošanā disciplīna - masu starts debitēja 2018. gada Phjončhanas spēlēs.
Latvijas sportisti slidošanā Olimpiskajās spēlēs debitē kopā ar pašu sporta veidu 1924. gadā Šamonī, kad slidošanas sacensībās piedalījās ātrslidotājs Alberts Rumba.
Neapstrīdami Holandieši ir slidošanas aizsācēji. Jau 13. gadsimtā Holandieši ziemā pa aizsalušajiem ūdens kanāliem pārvietojās ar slidām no ciema uz ciemu. Galu galā slidošanas tradīcijas nokļuva līdz Anglijai un drīz vien tika dibināti pirmie sporta klubi un veidoti pirmie mākslīgā ledus laukumi.
Tiek uzskatīts, ka pirmās slidošanas sacensības notika 1676. gadā Nīderlandē. 1889. gadā Nīderlandē notika pirmais Pasaules čempionāts slidošanā, kurā piedalījās sportisti no Holandes, Krievijas, ASV un Anglijas.
Ātrslidošana ziemas Olimpisko spēļu programmā tika iekļauta jau 1924. gadā Šamoni.
1932. gadā Leikplesidā sievietēm ātrslidošana ir paraugdemonstrējumu sports un tikai 1960. gadā Skvovēlijas spēlēs ātrslidošana kļūst par oficiālu sporta veidu Olimpiskajās spēlēs arī sievietēm.
Olimpiskajās spēlēs ātrslidošana notiek pēc Eiropas sistēmas, kur sportisti distancē dodas pa pāriem sacenšoties viens ar otru. 1932. gadā Leikplesidas spēlēs ātrslidošanas sacensības tika rīkotas pēc Amerikas stila, tas ir sportisti distancē devās mazās grupās (masu starts). Šāds solis izraisīja dažu Eiropas valstu boikotu un nepiedalīšanos ātrslidošanas sacensībās Leikplesidā, kas ļāva amerikāņiem izcīnīt četras zelta medaļas. Amerikāņu ātrslidošanas sistēma vēlāk attīstījās kā jauns sporta veids – šorttreks un tas Olimpiskajās spēlēs debitēja 1992. gadā Albervilas spēlēs.
Ātrslidošanā disciplīna - masu starts debitēja 2018. gada Phjončhanas spēlēs.
Latvijas sportisti slidošanā Olimpiskajās spēlēs debitē kopā ar pašu sporta veidu 1924. gadā Šamonī, kad slidošanas sacensībās piedalījās ātrslidotājs Alberts Rumba.