Olimpiskā liesma simbolizē olimpiskās saimes vienotību.
1912.gadā Pjērs de Kubertēns izvirzīja ideju pirms katrām spēlēm senajā Olimpijā iedegt olimpisko uguni.

Pirmo reizi pēc Kubertēna izstrādātā rituāla uguns tika iedegta 1928.gadā pirms IX Olimpiādes spēlēm Amsterdamā. Ziemas  olimpiskajās spēlēs uguns pirmo reizi dega 1952.gadā Oslo.

Olimpiskā uguns ceļu uz kārtējo spēļu galvaspilsētu sāk Olimpijā. Saskaņā ar tradīciju uguns tiek iegūta Hēras tempļa drupās, antīko olimpisko spēļu norises vietā, izmantojot saules starus un lēcas. Atklāšanas ceremonijas laikā spēļu galvenajā arēnā aizdedz lielo lāpu, kas deg visu spēļu laiku.

Olimpisko lāpu līdz atklāšanas ceremonijas vietai nogādā lāpneši. Pēdējo posmu lāpas stafetē parasti veic un lielo lāpu aizdedz rīkotājvalsts slavenākie un populārākie sportisti.

 

Vasara lāpas

1936 Berlīne	1948 Londona	1952 Helsinki
1956 Melburna/Stokholma	1960 Roma	1964 Tokija
1968 Mehiko	1972 Minhene	1972 Monreāla
1980 Maskava	1984 Losandželosa	1988 Seula
1992 Barselona	1996 Atlanta	2000 Sidneja
2004 Atēnas	2008 Pekina	2012 Londona
2016 Rio

Ziemas Olimpisko spēļu lāpas

 

1952 Oslo	1956 Kortina d‘Ampeco	1960 Skvoveli
1964 Insbruka	1968 Grenoble	1972 Saporo
1976 Insbruka	1980 Leikplesida	1984 Sarajeva
1988 Kalgari	1992 Albervila	1994 Lillehammere
1998 Nagano	2002 Soltleiksitija	2006 Turīna
2010 Vankuvera	2014 Soči	2018 Phjončhana