Kā sākās Olimpiskās spēles?

Antīko Olimpisko spēļu dzimtene ir senā Grieķija.
Antīkās spēles bija reliģisko svētku sastāvdaļa. To mērķis bija noskaidrot dievu izredzētos. Spēles notika vairākās Grieķijas vietās, plašākās, par godu Olimpa dievam Zevam, rīkoja Svētajā ielejā Olimpijā.

Olimpiskās spēles notika ik pēc četriem gadiem. Šo ciklu dēvēja par olimpiādi un grieķi to izmantoja laika skaitīšanai.

Vēstures arhīvos ir saglabājušās ziņas par olimpiskajām spēlēm no 776.g.p.m.ē. Tās uzskatāmas par pirmajām zināmajām antīkajām olimpiskajām spēlēm. Taču reliģiski sarīkojumi par godu dievam Zevam notika vairākus gadsimtus, iespējams jau 1370.g.p.m.ē. Sīkāk par to stāsta tikai leģendas un stāsti par olimpisko spēļu izcelšanos.
Olimpiskā stadionu Olimpijā ieskāva četri slīpi paaugstinājumi. Ziemeļu pusē to veidoja kalna nogāze, bet trīs pārējie paaugstinājumi tika izveidoti mākslīgi. Zālainajās nogāzēs bija 40 000 skatītāju vietu. Sporta laukuma garums bija viena stadija - 192,27metri. Leģenda vēsta, ka šo 600 pēdas garo skriešanas distanci nomērījis pats Hērakls. No šā vārda (stadija) vēlāk atvasināts sacensību norises vietas nosaukums - stadions.
Olimpijā atradās reliģiski tempļi, īpašas būves treniņiem un rehabilitācijai.
Olimpiskās spēles trīs mēnešus pirms spēļu sākuma izziņoja visā Grieķijā. Zeva sūtņi Teori gāja no pilsētas uz pilsētu un paziņoja vēsti par Olimpiskajām spēlēm, vienlaikus izsludinot svēto pamieru.  Mēnesi pirms spēlēm visi, kas vēlējās piedalīties sacensībās, pulcējās dienas gājiena attālumā no Olimpijas. 
Pieteikšanās bija jāizdara savlaicīgi - gadu iepriekš. Visi kandidāti, izņemot iepriekšējo spēļu uzvarētāji, bieži vien ieradās agrāk par obligāto 30 dienu termiņu, lai varētu izmantot slaveno Elīdas treneru palīdzību. 
Olimpisko spēļu laikā grieķi noslēdza pamieru un pārtrauca karus. Karojošās pilsētas un ciltis nolika ieročus, visā zemē valdīja miers. Svētku laikā Olimpijā pulcējās filozofi, oratori, mūziķi, arī karojošo pušu pārstāvji, vadīja sarunas ar mērķi izbeigt konfliktus un karadarbību. 
Olimpijā nedrīkstēja ierasties ar ieročiem. Olimpiskā pamiera lauzējiem draudēja bargs sods - nolādēšana uz mūžu.