Atklāšanas ceremonija

1. Valstu delegāciju parāde. To tradicionāli ievada Olimpisko spēļu dzimtenes Grieķijas delegācija. Citu valstu pārstāvji seko alfabēta kārtībā, parādi noslēdz rīkotājvalsts komanda. 
2. Olimpiskā karoga ienešana. Karogu tradicionāli ienes rīkotājvalsts slavenākie sportisti vai citas leģedāras personības. 
3. Sportistu, tiesnešu, treneru zvēresti. Sportista zvērests pirmo reizi tika dots VII olimpiādes spēlēs Antervepenē 1920. gadā. Tiesnešu zvērests - XIX olimpiādes spēlēs Mehiko 1968. gadā. Treneru zvērests pirmo reizi tika dots I pasaules jaunatnes olimpiādē 2010. gada Singapūra. 
4. Olimpiskās lāpas iedegšana. Olimpiskās uguns stafetes pēdējos posmus parasti veic rīkotājvalsts spožākās sporta zvaigznes. 
5. Paziņojums par spēļu atklāšanu. Olimpiskā harta paredz, ka spēles atklāj rīkotājvalsts augstākā amatpersona.

Galvenā loma spēļu atklāšanā ir sportistiem.  Aiz savu valstu karogiem tie svinīgi soļo skatītāju priekšā . 

Olimpiskais zvērests 

Tradicionāls rituāls olimpisko spēļu laikā. 
Olimpiskā zvēresta tekstu 1913. gadā izstrādāja Pjērs de Kubertēns, kurš ierosināja atdzīvināt antīkajās olimpiskajās spēlēs pieņemto zvēresta rituālu (antīko spēļu dalībnieki zvērēja pie Zeva altāra). 

Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā visu sportistu vārdā zvērestu dod tās valsts pārstāvis, kuras teritorijā notiek spēles. Pirmo reizi zvērests tika dots VII olimpiādes spēlēs Antverpenē 1920. gadā. Zvēresta laikā sportists stāv tribīnē olimpiskā stadiona laukumā, līdzās olimpiskajam karogam. 

Olimpiskā zvēresta teksts: "Visu sportistu vārdā apsolu, ka mēs piedalīsimies šajās spēlēs, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem tās tiek rīkotas, īsteni sportiskā garā, sporta slavas un savu komandu goda vārdā."

Kopš 1968. gada (XIX Mehiko) arī viens tiesnesis visu tiesnešu vārdā dod olimpisko zvērestu: "Visu tiesnešu un oficiālo personu vārdā apsolu, ka šajās spēlēs mēs pildīsim savs pienākumus pilnīgi objektīvi, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem notiek sacensības, īsteni sportiskā garā."

2010. gadā Pasaules Jaunatnes olimpiādē Singapūra pirmo reizi zvērestu deva viens treneris visu treneru vārdā: "Visu treneru vārdā un citu komandas locekļu vārdā apsolu, ka mēs šajās spēlēs apņemamies nodrošināt, ka sportiskais gars un godīgas spēles princips tiks pilnībā ievērots un pārstāvēts saskaņā ar Olimpisma paustajām idejām un principiem."

Apbalvošanas ceremonija

Uz apbalvošanas ceremoniju tiek aicināti pirmo trīs vietu ieguvēji. Viņi saņem olimpiskās medaļas un ziedus, mastā paceļ sportistu pārstāvēto valstu karogus, tiek atskaņota čempiona himna. 
Pirmo reizi Olimpiskajās spēlēs Latvijas himna skanēja 2000.gadā Sidnejas Olimpiskajās spēlēs, kad Latvijas vingrotājs Igors Vihrovs" izcīnīja olimpisko zelta medaļu. 
2008. gada Pekinas un 2012. gadā Londonas olimpiādes spēlēs Latvijas valsts himna skanēja par godu Mārim Štrombergam divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX riteņbraukšanā. 

Antīkajās Olimpiskajās spēlēs uzvarētājus apbalvoja ar olīvkoka zaru vainagiem. Mūsdienu olimpiskajās spēlēs trīs labākie sportisti tiek apbalvoti ar zelta, sudraba un bronzas medaļām. Uzvarētāja medaļa tiek izgatavota no sudraba un tai jābūt pārklātai vismaz ar 6 gramiem tīra zelta.

Pirmie astoņi sportisti saņem Olimpisko spēļu goda rakstus. 

Pirms tika noteikts, kāda balva jāpasniedz uzvarētājam, ne vienmēr pirmo trīs vietu ieguvējiem tika pasniegtas zelta, sudraba un bronzas medaļas. 1896.gada spēlēs Atēnās nebija zelta medaļu - uzvarētājs saņēma sudraba medaļu, bet otrās vietas ieguvējs - bronzas. 1900.gada olimpiādes spēles Parīzē sakrita ar Pasaules Izstādi, un uzvarētājus apbalvoja nevis ar piemiņas plāksnēm vai mākslas darbiem. Kopš 1908.gada spēlēm Londonā medaļām ir noteikti standarti.

Olimpiādes spēļu medaļām jāatbilst SOK noteiktajiem standartiem. No 1928. līdz 1968.gadam uz medaļas vienas puses bija attēlota Nike - uzvaras dieviete grieķu mitoloģijā, bet uz otras - sportists, ko pūlis nes uz saviem pleciem. 1972.gadā tika pieņemts lēmums, ka turpmāk joprojām uz vienas medaļas puses jābūt attēlotai uzvaras dievietei, bet otras puses dizainu veido spēļu rīkotāji.

Ziemas olimpisko spēļu medaļas netiek pakļautas striktiem ierobežojumiem. Spēļu rīkotāju komiteja var mainīt medaļu izskatu katrām spēlēm. Šo medaļu izskats ir daudz interesantākas, jo var tikt veidotas no dažādiem materiāliem, piemēram, kristāla, granīta.

Paaugstinājums tiek izmantots medaļu pasniegšanas ceremonijās, pirmo reizi tas parādījās Leikplesidas spēlēs 1932.gadā.

Apbalvošanas ceremonijas vienmēr ir saviļņojoši pasākumi. Lai arī sportistu pavadītais laiks uz paaugstinājuma ir ļoti īss, salīdzinot ar laiku, kas tika prasīts, lai tiktu uz tā, publikas apbrīna un sajūsma saldina viņu uzvaras mirkli un iespējams ir patīkamākais atalgojums.

 

Atēnas 1896	Parīze 1900
Santluisa 1904	Londona 1908
Stokholma 1912	Antverpa 1920
Šamonīk 1924	Parīze 1924
Amsterdama 1928	Sanktmorica 1928
Leikpleisida 1932	Losandželosa 1932
Berlīne 1936	Garmiša - Partenkirhene 1936
Londona 1948	Sanktmorica 1948
Helsinki 1952	Oslo 1952
Kortina d'Ampeco 1956	Melburna 1956
Stokholma 1956	Roma 1960
Skvoveli 1960	Insbruka 1964
Tokija 1964	Grenoble 1968
Mexiko 1968	Minhene 1972
Sapporo 1972	Insbruka 1976
Monreāla 1976	Leikpleisida 1980
Maskava 1980	Losandželosa 1984
Sarajeva 1984	Kalgari 1988
Seula 1988	Albervila 1992
Barselona 1992	Lillihamera 1994
Atlanta 1996	Nagano 1998
Sidneja 2000	Soltleiksitija 2002
Atēnas 2004	Turīna 2006
Pekina 2008	Vankūvera 2010
Londona 2012	Soči 2014
Rio 2016	Phjončhana 2018

Noslēguma ceremonija

Noslēguma ceremonijas sākumā stadionā ienes visu dalībvalstu karogus. Saskaņā ar tradīciju, kas sākās Melburnas spēlēs 1956.gadā. 

Demonstrējot olimpiskās kustības vienotību, sportisti stadionā ierodas kopā, nevis savu valstu delegāciju sastāvā. 

Ceremonijas laikā olimpisko karogu nolaiž un nodod nākamo spēļu rīkotājpilsētas mēram. Tiek nodzēsta olimpiskā lāpa. 

Saskaņā ar Olimpisko hartu spēles par slēgtām pasludina SOK prezidents.

 





Olimpiskais pamiers

Olimpiskās spēles saistās ne tikai ar sportu, bet arī ar miera ideju. 

Šī saistība ir radusies senajā Grieķijā, kur sacensību laikā tika izsludināts pamiers, un tika pārtraukta visa veida kara darbība. Neviens nedrīkstēja ierasties Olimpijā ar ieročiem, un stadionā karojošo valstu pārstāvji sacentās savā starpā tāpat kā visi citi.

Olimpiskais pamiers ir Senās Grieķijas un mūsdienu tradīcija, tas ir kas vairāk par aicinājumu uz īsu brīdi pārtraukt konfliktus. Mūsdienās, kopš olimpisko spēļu atjaunošanas 1896. gadā, tās tiek uztvertas kā miera un sporta svētki visai pasaulei. 

Mūsdienās olimpiskais pamiers pauž cilvēces vēlmi veidot pasauli, kas balstās uz godīgas konkurences, humānisma, brālības un iecietības principiem, tādejādi ceļot tiltu starp seno tradīciju un mūsdienas pasaules lielajiem izaicinājumiem - miera saglabāšanu pasaulē, dialogu starp dažādām kultūrām, saprašanos un sadarbību starp tautām.