Atklāšanas ceremonija

Atklāšanas ceremonija tiek veidota kā krāšņa izrāde, tomēr galvenie punkti paliek nemainīgi.
Atklāšanas ceremonijas protokols:
1. Valstu delegāciju parāde. To tradicionāli ievada Olimpisko spēļu dzimtenes Grieķijas delegācija. Citu valstu pārstāvji seko alfabēta kārtībā, parādi noslēdz rīkotājvalsts komanda. Pirmo reizi delegāciju parāde, kad sportisti svinīgi iesoļoja olimpiskajā arēnā aiz savas valsts karogiem, notika 1908. gadā Londonas olimpiādes spēlēs;

2. Olimpiskā karoga ienešana. Karogu tradicionāli ienes rīkotājvalsts slavenākie sportisti vai citas leģendāras personības;
3. Skanot Olimpiskajai himnai Olimpiskais karogs tiek pacelts mastā. Olimpiskā himna pirmo reizi tiek atskaņota 1960. gadā Romas Olimiādē. Himnas pamatā ir grieķu komponista Spirosa Samarasa 1896. gadā sacerētā mūzika. Teksta autors ir Kostass Palamass.

4. Sportistu, tiesnešu, treneru zvēresti. Sportista zvērests pirmo reizi tika dots VII olimpiādes spēlēs Antervepenē 1920. gadā. Tiesnešu zvērests - XX olimpiādes spēlēs Minhene 1972. gadā. Treneru zvērests pirmo reizi tika dots I pasaules jaunatnes olimpiādē 2010. gada Singapūra;

5. Olimpiskās lāpas iedegšana. Olimpiskās uguns stafetes pēdējos posmus parasti veic rīkotājvalsts spožākās sporta zvaigznes;

6. Paziņojums par spēļu atklāšanu. Olimpiskā harta paredz, ka spēles atklāj rīkotājvalsts augstākā amatpersona.

Galvenā loma spēļu atklāšanā ir sportistiem. Aiz savu valstu karogiem tie svinīgi soļo skatītāju priekšā.
Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas valstu parādē kā pirmie vienmēr stadionā iesoļo Grieķijas sportisti, bet gājienu noslēdz tās valsts sportisti, kurā notiek Olimpiskās spēles.

Pēc oficiālās ceremonijas seko mākslinieciskā programma ar krāšņiem kostīmiem, dejošanu, dziedāšanu un mūziku, kas noslēdzas ar krāšņu un vērienīgu uguņošanu.

Olimpiskais zvērests

Tradicionāls rituāls olimpisko spēļu laikā.
Olimpiskā zvēresta tekstu 1913. gadā izstrādāja Pjērs de Kubertēns, kurš ierosināja atdzīvināt antīkajās olimpiskajās spēlēs pieņemto zvēresta rituālu (antīko spēļu dalībnieki zvērēja pie Zeva altāra).

Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā visu sportistu vārdā zvērestu dod tās valsts pārstāvis, kuras teritorijā notiek spēles. Pirmo reizi zvērests tika dots VII olimpiādes spēlēs Antverpenē 1920. gadā. Zvēresta laikā sportists stāv tribīnē olimpiskā stadiona laukumā, līdzās olimpiskajam karogam.

Olimpiskā zvēresta teksts: "Visu sportistu vārdā apsolu, ka mēs piedalīsimies šajās spēlēs, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem tās tiek rīkotas, īsteni sportiskā garā, sporta slavas un savu komandu goda vārdā."

Kopš 1972. gada (XX Minhene) arī viens tiesnesis visu tiesnešu un oficiāļo personu vārdā dod olimpisko zvērestu: "Visu tiesnešu un oficiālo personu vārdā apsolu, ka šajās spēlēs mēs pildīsim savs pienākumus pilnīgi objektīvi, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem notiek sacensības, īsteni sportiskā garā."

2010. gadā Pasaules Jaunatnes olimpiādē Singapūra pirmo reizi zvērestu deva viens treneris visu treneru vārdā: "Visu treneru vārdā un citu komandas locekļu vārdā apsolu, ka mēs šajās spēlēs apņemamies nodrošināt, ka sportiskais gars un godīgas spēles princips tiks pilnībā ievērots un pārstāvēts saskaņā ar Olimpisma paustajām idejām un principiem."

ATPAKAĻ Dalīties