Kāpēc tika pārtrauktas Olimpiskās spēles?

1169 gadu laikā notika gandrīz 300 olimpiskās spēles. Tās pārdzīvoja gan cīņas ar persiešiem, gan Romas impērijas nostiprināšanos Grieķijas teritorijā. Tomēr pakāpeniski mainījās olimpisko spēļu saturs. Skatītāji pieprasīja aizvien labākus rezultātus, sportiskie panākumi kļuva par pilsētu un valstu prestiža simbolu. Sportisti kļuva par profesionāļiem. Vispusīgas fiziskās attīstības vietā uzmanība tika pievērsta šaurai specializācijai noteiktos sporta veidos. Spēļu rituāli zaudēja izglītojošo nozīmi, spēles izvērtās izklaidējošā izrādē.
Uzvarētāji tiecās pēc aizvien vērtīgākām balvām. Saglabājušās liecības par konkurentu uzpirkšanas mēģinājumiem. Tā piemēram, 211.gadā Romas imperators Nerons panāca, ka tiek pasludināts par olimpiādes vienīgo uzvarētāju visās disciplīnās.
Mūsu ēras sākumā kristietība pakāpeniski kļuva par Romas impērijas oficiālo reliģiju, bet olimpiskās spēles tika uzskatītas par pagānisku rituālu elementu.
393.gadā Romas imperators Teodosijs I aizliedza olimpiskās spēles.
Olimpijas celtnes pamazām pārvērtās drupās - neviens tās neatjaunoja pēc zemestrīcēm, ugunsgrēkiem un barbaru uzbrukumiem.
Olimpijas drupas 1829.gadā atklāja franču arheologi.
Mūsdienās netālu no Olimpijas atrodas Starptautiskās Olimpiskās akadēmijas (SOA) mājvieta. SOA darbojas kā olimpiskās kultūras centrs, kas sargā, attīsta un propagandē olimpiskās kustības idejas.