Uz apbalvošanas ceremoniju tiek aicināti pirmo trīs vietu ieguvēji. Viņi saņem olimpiskās medaļas un ziedus, mastā paceļ sportistu pārstāvēto valstu karogus, tiek atskaņota čempiona himna.
Pirmo reizi Olimpiskajās spēlēs Latvijas himna skanēja 2000.gadā Sidnejas Olimpiskajās spēlēs, kad Latvijas vingrotājs Igors Vihrovs izcīnīja olimpisko zelta medaļu.
2008. gada Pekinas un 2012. gadā Londonas olimpiādes spēlēs Latvijas valsts himna skanēja par godu Mārim Štrombergam divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX riteņbraukšanā.
Antīkajās Olimpiskajās spēlēs uzvarētājus apbalvoja ar olīvkoka zaru vainagiem. Mūsdienu olimpiskajās spēlēs trīs labākie sportisti tiek apbalvoti ar zelta, sudraba un bronzas medaļām. Uzvarētāja medaļa tika izgatavota no sudraba un tai jābūt pārklātai vismaz ar 6 gramiem tīra zelta.
Pirmie astoņi sportisti saņem Olimpisko spēļu goda rakstus.
Pirms tika noteikts, kāda balva jāpasniedz uzvarētājam, ne vienmēr pirmo trīs vietu ieguvējiem tika pasniegtas zelta, sudraba un bronzas medaļas. 1896.gada spēlēs Atēnās nebija zelta medaļu - uzvarētājs saņēma sudraba medaļu, bet otrās vietas ieguvējs - bronzas. 1900.gada olimpiādes spēles Parīzē sakrita ar Pasaules Izstādi, un uzvarētājus apbalvoja nevis ar medaļām, bet ar piemiņas plāksnēm vai mākslas darbiem. Kopš 1908.gada spēlēm Londonā medaļām ir noteikti standarti.
Olimpiādes spēļu medaļām jāatbilst SOK noteiktajiem standartiem. No 1928. līdz 1968.gadam uz medaļas vienas puses bija attēlota Nike - uzvaras dieviete grieķu mitoloģijā, bet uz otras - sportists, ko pūlis nes uz saviem pleciem. 1972.gadā tika pieņemts lēmums, ka turpmāk joprojām uz vienas medaļas puses jābūt attēlotai uzvaras dievietei, bet otras puses dizainu veido spēļu rīkotāji.
Ziemas olimpisko spēļu medaļas netiek pakļautas striktiem ierobežojumiem. Spēļu rīkotāju komiteja var mainīt medaļu izskatu katrām spēlēm. Šo medaļu izskats ir daudz interesantākas, jo var tikt veidotas no dažādiem materiāliem, piemēram, kristāla, granīta.
Paaugstinājums tiek izmantots medaļu pasniegšanas ceremonijās, pirmo reizi tas parādījās Leikplesidas spēlēs 1932.gadā.
Apbalvošanas ceremonijas vienmēr ir saviļņojoši pasākumi. Lai arī sportistu pavadītais laiks uz paaugstinājuma ir ļoti īss, salīdzinot ar laiku, kas tika prasīts, lai tiktu uz tā, publikas apbrīna un sajūsma saldina viņu uzvaras mirkli un iespējams ir patīkamākais atalgojums.
Par Olimpisko čempionu sauc sportistu, kurš ieguvis zelta medaļu. Par divkārtēju olimpisko čempionu sportistu, kurš uvarējis divās Olimpiādes spēlēs vienā un tajā pašā sporta veidā un disciplīnā, par trīskārtēju čempionu to, kurš uzvarējis trijās spēlēs, par četrkārtēju čempionu to, kurš uzvarējis četrās spēlēs.