Antīko Olimpisko spēļu dalībnieki 

Dalībnieku atlase bija ļoti stingra. Olimpiskajās spēlēs varēja piedalīties tikai vīrieši - brīvie grieķi no visām Grieķijas pilsētām un kolonijām, kas atradās pie Vidusjūras. Piedalīšanās spēlēs bija reliģisks rituāls, tāpēc sacensībām tika pielaisti tikumiski navainojami cilvēki, tie, kam bija svešs ļaunums, netaisnība un skaudība. Grieķi ticēja, ka nelietīgs cilvēks, ja viņam, tomēr, izdotos kļūt par sacensību dalībnieku, tik un tā ciestu neveiksmi un nevarētu gūt panākumus. 
Pirms spēlēm atlētiem desmit mēnešus vajadzēja intensīvi trenēties mājās un mēnesi Olimpijā. Speciāli tiesneši - helanodiki sastādīja spēļu programmu un sekoja to norisei.
Helanodiki sekoja, lai visi olimpisko spēļu noteikumi tiktu stingri ievēroti. Daži no noteikumiem: 
- Aizliegts piedalīties spēlēs tiem, kas kādreiz sodīti tiesā, arī tiem, kas pieķerti negodīgā rīcībā vai izdarījuši amorālus pārkāpumus; 
- Ikvienam dalībniekam bija savlaicīgi jāpiesakās, obligāti bija jāpiedalās 30 dienu treniņnometnē Elidzas ģimnāzijā un ar zvērestu jāapliecina, ka viņš ir pilsonis un ievēros visus sacensību noteikumus; 
- Aizliegts nogalināt savu pretinieku; 
- Aizliegts izmantot neatļautus paņēmienus; 
- Katru, kas mēģina uzpirkt tiesnešus, soda ar pletni; 
- Aizliegts uzsākt strīdu ar tiesnešiem; 
- Sacensību laikā treneriem jāuzturas speciālās telpās blakus stadionam. Viņiem bija jābūt pilnīgi kailiem. Kā leģenda vēsta, šis noteikums tika ieviests, kad trenera lomu mēģinājusi izpildīt kāda vīriešu drānās pārģērbusies sieviete - uzvarētāja māte. 
Par ikvienu šo noteikumu pārkāpumu draudēja naudas sods. Noteikumu pārkāpēja ģimene un pat pilsēta bija atbildīga par naudas savlaicīgu samaksu. 
Par šo naudu tika izgatavotas Zeva statujas bronzā - Zanes, krāpnieka vārds tika iegravēts statujas pamatnē. Statujas tika izvietotas gar ieeju stadionā, kā slikta piemēra atgādinājums citiem sportistiem. 
Olimpijā ielaida tikai vīriešus. Sievietes nedrīkstēja būt pat skatītāju vidū, sportisti sacensībās startēja kaili.
Sieviešu sporta spēles notika Spartā, taču tām nebija dots olimpiādes vārds.

Uzvarētāju apbalvošana

Sportisti sacenstās slavas, nevis materiālu labumu dēļ. Uzvarētājs tika godināts kā dieva mīlulis. Ilgus gadus olimpisko spēļu čempiona balva bija olīvkoka zaru vainags. Uzvarētājs kļuva par tautas varoni, pie viņa griezās pēc padoma, viņam par godu sacerēja dziesmas un rīkoja dzīres. 
Vēsturē saglabājušās ziņas, ka gandrīz pirms trim tūkstošiem gadu - 776.gadā pirms mūsu ēras - Apolona vārdā nosauktajā mēnesī (jūlijā) Altejas un Kladejas upju satecē, Krona kalna pakājē pie Olimpijas notikušas plašas skriešanas sacensības. 
Pirmās olimpiskās spēles, par kurām saglabājušās ziņas vēstures arhīvos, pēc skaita tās bija 27 olimpiādes spēles, kurās uzvarēja Korebs - jaunietis no Elīdas, pēc profesijas pavārs. Pēc uzvaras skrējiena viņa galvu rotāja ar olīvzaru vainagu. 
Sākot ar 61.olimpiskajām spēlēm Olimpijā atļāva uzvarētāju godināšanai celt statujas. Šāds gods tika izrādīts vienīgi tiem, kuri bija uzvarējuši trijās olimpiādēs pēc kārtas. Čempioniem tika veltītas odas. 
Olimpisko spēļu popularitātes pieaugšana ietekmēja sportistu apbalvošanu. Pilsētas, no kurām nāca olimpiskie čempioni, ar laiku sāka rīkot krāšņas uzvarētāju sagaidīšanas svinības, dāvāja viņiem vērtīgas balvas, nodrošināja dažādas privilēģijas. 

Pirmais zināmais olimpisko spēļu čempions
Vēsturē saglabājušās ziņas, ka gandrīz pirms trim tūkstošiem gadu - 776.gadā pirms mūsu ēras - Apolona vārdā nosauktajā mēnesī (jūlijā) Altejas un Kladejas upju satecē, Krona kalna pakājē pie Olimpijas notikušas plašas skriešanas sacensības. Tajās uzvarējis Korebs - jaunietis no Elīdas, pēc profesijas pavārs. Pēc uzvaras skrējiena viņa galvu rotāja ar olīvzaru vainagu. Tās ir pirmās olimpiskās spēles par kurām saglabājušās ziņas vēstures arhīvos.Taču tajā pašā laikā ir ziņas, ka šī olimpiāde pēc skaita bija jau 27.
Uzvarētāju godināšana - sākumā uzvarētājus apbalvoja ar vienkāršu olīvzaru vainagu. Sākot ar 61.olimpiskajām spēlēm Olimpijā atļāva uzvarētāju godināšanai celt statujas. Sportistam bija jākļūst par čempionu vairākas reizes pirms veidoja viņa statuju.
Vislielākie nopelni no zināmajiem Antīko spēļu uzvarētājiem ir Leonīdasam, no Rodas salas, kurš četrās spēlēs (164.gads p.m.ē. - 152.gads p.m.ē.) 12 reizes uzvarējis skriešanas sacensībās.