Olimpiska ABC

Eiropas Jaunatnes olimpiāde

Eiropas Jaunatnes olimpiāde

1987.gadā par godu Nīderlandes Olimpiskās komitejas 75.gadu jubilejai tika sarīkotas Starptautiskās jaunatnes Olimpiskās dienas, kurās piedalījās 800 jaunie sportisti (12 – 17 gadi) no sešām Eiropas valstīm. Jaunatnes pasākuma pamatmērķis un devīze bija „Godīga spēle”. Savukārt sporta sacensību programma bija papildināta ar kultūras pasākumiem un Olimpisko spēļu tradīcijām. Nīderlandiešu ierosme guva starptautisku olimpiskās kustības atzinību.  1991.gadā, Beļģijas galvaspilsētā Briselē tika sarīkota pirmā Eiropas Jaunatnes olimpiāde, kas toreiz tika dēvēta par Olimpiskajām dienām. Kopš tā laika katru otro gadu notiek Eiropas Jaunatnes olimpiāde vasaras sporta veidos, bet ar 1993.gadu notiek Eiropas jaunatnes olimpiāde ziemas sporta veidos, kad Aostā (Itālija) notika I Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiāde. Gan sporta veidu klāsta, gan ceremoniju ziņā sacensības līdzinās Olimpiskajām spēlēm, tajās piedalās  Eiropas valstu jaunie olimpieši.

Latvijas komanda Eiropas Jaunatnes olimpiādē


Latvijas jaunatnes komanda Eiropas jaunatnes olimpiādē debitēja 1993. gadā.
Šajās sacensībās piedalījušies un pirmo olimpisko pieredzi guvuši vairāki Latvijā zināmi olimpieši: vieglatlētes Jeļena Čelnova – Prokopčuka (1993.g.), Kļaviņa Līga (1995.g.), Inga Kožarenoka (1999g.g.), Poļina Jeļizarova (2005.g.),  Laura Ikauniece (2009.g.),  barjerskrējējs Staņislavs Olijars (1995.g.), kalnu slēpotājs Ivars Ciaguns (1993.g.), Kristaps Zvejnieks (2009.g.)

Latvijas jaunatnes olimpiskā komanda Eiropas jaunatnes olimpiādēs

VASARA

Nr. EJO norises vieta Gads Latvijas sportistu skaits Zelts Sudrabs Bronza
Pilsēta Valsts
I Brisesle Beļģija 1991 - - - -
II Valkensvārda Nīderlande 1993 36 - - -
III Bāta Lielbritānija 1995 29 - 2 -
IV Lisabona Portugāle 1997 33 - - -
V Esbjerga Dānija 1999 44 - - 1
VI Mursija Spānija 2001 37 1 - 1
VII Parīze Francija 2003 43 1 - 3
VIII Linjano Itālija 2005 60 2 3 4
IX Belgrada Serbija 2007 63 3 2 -
X Tampere Somija 2009 49 - 2 2
XI Trabzona Turcija 2011 60 1 3 1
XII Utrehta Nīderlande 2013 51 - - 1
XIII Tbilisi Gruzija 2015 72 - 3 -
XIV Ģēre Ungārija 2017 53 - 1 1
XV Baku Azerbaidžāna 2019 34 - - 1

2019 - bronza, grieķu-romiešu cīņa - Kaspars Bondarenko 
2017 – sudrabs, smaiļošana un kanoe – Edvards Ceipe/Nauris Tomsons
2017 – bronza, džudo – 66kg – Artjoms Galaktinovs
2015 – sudrabs, vieglatlētika, barjerskriešana 100m – Paula Sprudzāne
2015 – sudrabs, vieglatlētika, tāllēkšana – Klinta Blusiņa
2015 – sudrabs, vieglatlētika, škēpmešana – Matīss Velps
2013 – bronza, vieglatlētika, šķēpmešana – Patriks Gailums
2011 – zelts, teniss, vienspēles – Jeļena Ostapenko
2011 – 2 sudrabi, peldēšana 100m uz muguras, 50m brīvajā stilā – Jānis Šaltāns
2011 – sudrabs, džudo – Artūrs Sokolovskis
2011 – bronza, džudo – Gļebs Talalujevs
2009 – sudrabs, džudo – Mihails Šteinbuks
2009 – sudrabs, šķēpa mešana - Arnolds Strenga
2009 – bronza, vesera mešana - Edgars Timermanis
2009 – bronza, augstlēkšana - Ikauniece Laura
2007 – zelts, 1500 m skrējiens - Daniela Fetcere
2007 – zelts, 3000m skrējiens - Daniela Fetcere
2007 – zelts, šķēpa mešana - Edgars Rūtiņš
2007 – sudrabs,  džudo - Arturs Kurbanovs
2007 – sudrabs, trīssoļu lēkšana -  Mārtiņš Dakša
2005 - zelts, kārtslēkšana – Rita Obižajeva
2005 - zelts, 1500m skriešana - Jeļizarova Poļina
2005 - sudrabs, 3000m skriešana - Jeļizarova Poļina
2005 - sudrabs, diska mešana - Diāna Ozoliņa
2005 - sudrabs, velosports - Indulis Bekmanis
2005 - 2 bronzas, kanoe airēšana- Raivis Vinogradovs
2005 - bronza, šķēpa mešana - Lauris Jelsmanis
2005 - bronza, džudo - Aigars Mīlenbergs
2003 - zelts, tāllēkšanā – Andrejs Maškancevs
2003 - sudrabs, Šķēpmešanā – Aleksandrs Ivanovs
2003 - sudrabs, 1500m skrējienā – Jeļena Ština
2003 - sudrabs, džudo – Vladimirs Kovaļčuks
2001 - zelts, šķēpmešanā – Ilze Gribule
2001 - bronza, džudo – Aleksandrs Leščinskis
1999 - bronza, šķēpmešanā - Kožarenoka Inga
1995 - sudrabs, šķēpmešanā – Andis Anškins
1995 - sudrabs, džudo – Aleksejs Plučs


ZIEMA

Nr. EJO norises vieta Gads Latvijas sportistu skaits Zelts Sudrabs Bronza
Pilsēta Valsts
I Aosta Itālija 1993 12 - - -
II Andora Andora 1995 8 - - -
III Sundsvāle Zviedrija 1997 17 - - -
IV Poprada Slovākija 1999 16 - - -
V Vuokati Somija 2001 16 - - -
VI Bleda Slovēnija 2003 20 - - -
VII Monteja Šveice 2005 23 - - -
VIII Haka Spānija 2007 31 - - -
IX Šlask
Beskidi
Polija 2009 28 - - 1
X Libereca Čehija 2011 44 - - -
XI Brašova Rumānija 2013 41 - - -
XII Austrija 
Lihtenšteina
Vorarlberga 2015 24 - 1 -
XIII Erzurum Turcija 2017 - - - -
XIV Bosnija un 
Hercogovina
Sarajeva 2019 19 - - -
 
  • 2015 – sudrabs, daiļslidošana, izvēles programma – Deniss Vasiļjevs 
  • 2009 – bronza, distanču slēpošana, sprinta distance – Rinalds Kostjukovs

ATPAKAĻ Dalīties