Tagad OD organizē visos pasaules kontinentos, šajās aktivitātes iesaistot miljoniem jauniešu, skolotāju, vecāku, olimpiešu, citu palīgu un atbalstītāju.
Viena no pirmajām reizēm, kad pausta OD iniciatīva, bija, organizējot Olimpiādes spēles Monreālā (Kanāda) 1976.gadā. Lavalas Universitātes profesors Fernands Landru aicināja Kvebekas provinces skolās sarīkot OD, popularizējot Olimpiskās kustības atjaunotāja Pjēra de Kubertēna idejas.
1984.g. Losandželosas olimpiādes spēļu laikā ASV, Skolu izglītības programmā tika ieviesta Olimpiskā izglītība, aicinot dažādu priekšmetu skolotājus iekļaut savos mācību priekšmetos olimpisko spēļu pieredzi. Jaunā pieredze aizrāva simtiem tūkstošiem skolēnu un skolotāju. Amerikāņi iesāktās tradīcijas turpināja arī 2002.gadā, organizējot XIX ziemas olimpiskās spēles Soltleiksitijā. 1985.gadā pēc SOK prezidenta H.A.Samaranča vizītes Āfrikas kontinentā - Beninā tika nopietni sākta olimpisko ideju popularizācija skolās, organizējot OD.
1994.gadā Starptautiskā Olimpiskā akadēmija (SOA) izveidoja speciālu mācību līdzekli - palīgu olimpisko ideju popularizēšanai un OD organizēšanai jebkurā pasaules skolā.
2000.gada Sidnejas olimpisko spēļu Nacionālajā Izglītības programmā piedalījās vairāk nekā 3,2 miljoni skolēnu. Grandiozu izglītības programmu izstrādāja Atēnu’2004 organizētāji, kas paredzēta gan pirmskolas vecuma bērniem, programma bērniem vecumā no 6-9 gadiem, kā arī materiāli bērniem vecumā no 10-12 gadiem.
Jau vairākus gadus pirms XXIX olimpiādes spēlēm Pekinā tika izveidotas 556 „Olimpiskās izglītības modeļa skolas”, kur mācību priekšmetos tiek integrēta olimpiskā izglītība kombinējot tematiskās aktivitātes, sporta stundas un mācību priekšmetus. Kā speciālā mācību literatūra tika izdotas 2 grāmatas ( 800 000 eks.) un speciāli bezmaksas laikraksti skolām, jau vairākus gadus pirms spēlēm darbojās īpaši veidota TV izglītības programma un Olimpiskās izglītības interneta programma.
Viena no pirmajām reizēm, kad pausta OD iniciatīva, bija, organizējot Olimpiādes spēles Monreālā (Kanāda) 1976.gadā. Lavalas Universitātes profesors Fernands Landru aicināja Kvebekas provinces skolās sarīkot OD, popularizējot Olimpiskās kustības atjaunotāja Pjēra de Kubertēna idejas.
1984.g. Losandželosas olimpiādes spēļu laikā ASV, Skolu izglītības programmā tika ieviesta Olimpiskā izglītība, aicinot dažādu priekšmetu skolotājus iekļaut savos mācību priekšmetos olimpisko spēļu pieredzi. Jaunā pieredze aizrāva simtiem tūkstošiem skolēnu un skolotāju. Amerikāņi iesāktās tradīcijas turpināja arī 2002.gadā, organizējot XIX ziemas olimpiskās spēles Soltleiksitijā. 1985.gadā pēc SOK prezidenta H.A.Samaranča vizītes Āfrikas kontinentā - Beninā tika nopietni sākta olimpisko ideju popularizācija skolās, organizējot OD.
1994.gadā Starptautiskā Olimpiskā akadēmija (SOA) izveidoja speciālu mācību līdzekli - palīgu olimpisko ideju popularizēšanai un OD organizēšanai jebkurā pasaules skolā.
2000.gada Sidnejas olimpisko spēļu Nacionālajā Izglītības programmā piedalījās vairāk nekā 3,2 miljoni skolēnu. Grandiozu izglītības programmu izstrādāja Atēnu’2004 organizētāji, kas paredzēta gan pirmskolas vecuma bērniem, programma bērniem vecumā no 6-9 gadiem, kā arī materiāli bērniem vecumā no 10-12 gadiem.
Jau vairākus gadus pirms XXIX olimpiādes spēlēm Pekinā tika izveidotas 556 „Olimpiskās izglītības modeļa skolas”, kur mācību priekšmetos tiek integrēta olimpiskā izglītība kombinējot tematiskās aktivitātes, sporta stundas un mācību priekšmetus. Kā speciālā mācību literatūra tika izdotas 2 grāmatas ( 800 000 eks.) un speciāli bezmaksas laikraksti skolām, jau vairākus gadus pirms spēlēm darbojās īpaši veidota TV izglītības programma un Olimpiskās izglītības interneta programma.